Šodien, 10. aprīlī, Francijā norit prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Tā kā Francijas piektā republika ir prezidentāli parlamentāra valsts, vēlēšanu iznākums ir ļoti svarīgs turpmākajām Parīzes politiskajam kursam. Šobrīd, kad Krievija izvērsusi nežēlīgu agresiju pret Ukrainu un vienotai Eiropas pozīcijai šai sakarā ir milzīga nozīme, radikālām izmaiņām Elizejas pilī var būt ļoti bīstamas sekas.
Pirms nepilniem sešiem gadiem apmeklēju Franciju, kur iztaujāju vairākus ārpolitikas ekspertus par franču politiku attieksmē pret Krieviju, Ukrainu un citām mums tuvākā reģiona valstīm. Daudzi no mūsu sarunu aspektiem tikai vēl spilgtāk iezīmējas pašreizējā kara kontekstā.
Vispirms fragments no sarunas ar vēsturnieci, Padomju Savienības vēstures eksperti Fransuāzu Tomu.
Fragments no sarunas ar savulaik Krievijā dzimušo vēsturnieci un politoloģi, Krievijas ārpolitikas eksperti Gaļinu Akermani.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (2)
---Vēsturē ir bijis liels daudzums valstu, kas izpletās vai sarāvās karojot. Grieķiski autokratorijas. Vajadzība pēc ideoloģiskās apstrādes parādījās samērā nesen līdz ar masu mēdiju rašanos. Pirms tam iztika tāpat. Dzina karā ar spēku.
---Amerikāņiem jēdziena pasaules kundzība vietā ir globālā investīciju telpa. Lai % atpelnītu drošāk, šur tur pievelk savu armiju. Pašlaik aktīvi investē Ukrainā.
---Pirmo tā saucamo pilnvaru karu izraisīja Staļins> Korejas pussalā. Ukrainā ir ceturtais spilgti izteiktais. Vēlāk droši vien būs arī starp Štatiem un Ķīnu.
---Demokrātijas vājā vieta ir tas, ka statistiski vidējais cilvēks klanās tā saucamajam ,,zelta teļam.'' Diktators vai uzurpators viņus kaut kādā veidā gandrīz neizbēgami nopirks.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X