2022. gada 25. jūlijā pēc 85 raženiem un spilgtiem mūža gadiem, dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis Knuts Skujenieks devās aizsaulē. Līdztekus izcilam devumam latviešu literatūras procesā, Knuta Skujenieka mūžu iezīmē arī padomju režīma politieslodzītā gaitas. Proti, 1962. gadā viņš tika notiesāts par pretpadomju aģitāciju un propagandu, kā arī neziņošanu par personu, kura bija izteikusi Padomju Savienībai naidīgus viedokļus. Nākamos septiņus gadus dzejnieks pavadīja stingrā režīma kolonijā Mordovijā.

Savulaik Knuts Skujenieks vairākkārt bija Eduarda Liniņa sarunu biedrs raidījumā "Šīs dienas acīm". Piedāvājam noklausīties fragmentus no šīm sarunām.

*

Skan stabule pār ūdeņiem
Uz rudeņiem uz rudeņiem

Vēl mākoņi no saules bēg
Vēl avenes kā ogles deg
Vēl apse tā kā roka trīc
Un vēl nekas nav piepildīts

Un tu vēl staigā svilpodams
Ik krūms un koks vēl ir tavs nams
Pār kreiso plecu raizi met
Un šķaudi saules starā

Bet
Skan stabule pār ūdeņiem
Uz rudeņiem uz rudeņiem

K. Skujenieks