Raidījumā Šīs dienas acīm atgriežamies 110 gadus senā pagātnē, kad mūsu dzimtene bija nonākusi Pirmā pasaules kara kauju ugunīs. Krievijas impērijai, kuras sastāvā bija arī latviešu zemes, 1915. gads nesa smagus pārbaudījumus – izpaudās cara armijas organizatoriskie un tehniskie trūkumi, kas tai liedza līdzvērtīgi pretoties pārākajai vācu kara mašīnai, rezultāts bija atkāpšanās no impērijas galējiem rietumu rajoniem. Situāciju Pirmā pasaules kara Austrumu frontē raksturo vēsturnieks, Latvijas Kara muzeja ieroču un militārās tehnikas krājuma glabātājs Dainis Poziņš.

Karadarbības ienākšana Latvijas teritorijā iedarbināja procesu, kam bija tālejošas sekas mūsu valsts un tautas vēsturē. Radās un tika īstenota ideja dibināt latviešu nacionālas karaspēka vienības Krievijas impērijas armijas sastāvā – latviešu strēlnieku bataljonus, kas vēlāk pārtapa pulkos. Latviešu strēlniekiem bija īpaša loma Pirmā pasaules kara, vēlāk Krievijas pilsoņu kara kontekstā, kas tālu pārsniedza Latvijas teritoriālos ietvarus. Par latviešu strēlnieku vienību tapšanas apstākļiem un kauju gaitu sākumu vēsturnieki – Latvijas Kara muzeja vēstures departamenta vadītājs Klāvs Zariņš un Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis.