Pagājušā gada otrajā pusē apritēja Latvijas vēsturē nozīmīga gadskārta, proti, 1721. gada 10. septembrī Nīstates pilsētiņā Somijas rietumos tika parakstīts miera līgums starp toreizējo Zviedrijas karalisti un Krievijas cara valsti. Līdz ar to noslēdzās Lielais ziemeļu karš. Zviedrijā tajā bija cīnījusies pret koalīciju, kurā ietilpa Krievija, Dānija, Polijas - Lietuvas valsts, Saksijas kūrfirsiste un zaudējusi. No līguma galvenā ieguvēja izrādījās Krievija, jo līdz ar Nīstates līgumu Vidzeme un Rīga nonāca Krievijas impērijas sastāvā, kur palika līdz pat tās sabrukumam 200 gadus vēlāk. Cars Pēteris I, kurš tieši šajā gadā sāka sevi dēvēt par imperatoru, bija īstenojis savu ambiciozo plānu un viņa paša vārdiem runājot, "izcirtis Krievijai logu uz Eiropu". Par Lielo ziemeļu karu un tā nozīmi Latvijas liktenī stāsta vēsturnieki - Latvijas Universitātes profesors Gvido Straube un Latvijas kara muzeja ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītājs Dainis Poziņš.