Atskats uz pagājušā gadā izskanējušiem raidījumiem, piedāvājot to fragmentus. Nozīmīgākā tēma sarunās par vēsturi bija norises Latvijā pirms simts gadiem - Latvijas Neatkarības kara militārie un politiskie procesi. Tiem arī veltīts šis raidījums.

Vispirms vēsturnieka Jāņa Šiliņa stāsta fragmenti par 1918. gada 18.novembrī dibinātās Latvijas valsts Pagaidu valdības pirmajiem mēnešiem, kas iezīmējās ar tobrīd neapturamo Sarkanās armijas iebrukumu un valdības evakuāciju uz Liepāju, kur tās pastāvēšanu sākumā nodrošināja pamatā vācu militāro spēku klātbūtne.

Lielinieku spēku iebrukumu izdevās apturēt jau janvārī un februārī pretlielinieciskie spēki, kuru pamatu veidoja Vācijas armijas un brīvprātīgo vienības, atguva Kuldīgu un Ventspili, bet martā Tukumu, Dobeli un Jelgavu, atspiežot sarkano spēku līdz Lielupei. Tomēr aizmugurē tikmēr pieauga spriedze starp Ulmaņa pagaidu valdību, vācbaltiešu aprindām un pretlieliniecisko spēku komandieri vācu ģenerāli fon der Golcu. Atklātā konfliktā šī rīvēšanās pārauga 16.aprīļa apvērsumā, kad Liepājā pagaidu valdība tika atstumta no varas, bija spiesta meklēt glābiņu uz kuģa sabiedroto eskadras aizsardzībā, bet Latvijā izveidoja Andrieva Niedras vadīto valdību. Stāsta vēsturnieki Gints Apals un Jānis Šiliņš.

Tikmēr pret Pētera Stučkas vadīto Padomju Latviju vērstā fronte palika vienota, un 1919.gada 22.maijā vācu un latviešu spēkiem izdevās atbrīvot no lieliniekiem Rīgu. Tam sekoja  straujš Padomju Latvijas armijas sabrukums un Stučkas valdības bēgšana Latgali. Par šiem notikumiem stāstīja vēsturnieks Valdis Kuzmins.