4.maijā svinam deklarācijas par Latvijas neatkarības atjaunošanu 30. gadadienu. 1990.gada 4. maijā par deklarāciju nobalsoja 138 toreizējās Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti no 201 ievēlētā. Tādējādi tika izpildīta konstitucionālu lēmumu pieņemšanai nepieciešamā divu trešdaļu vairākuma kvota. Šis rezultāts nebūtu iespējams bez visa iepriekš notikušā Trešās atmodas procesa. Šī procesa nozīmīgākos momentus iezīmējam raidījumā Šīs dienas acīm, izmantojot fragmentus no iepriekšējo gadu sarunām.

Par sākumpunktu šim atskatam var izvēlēties  dažādus notikumus. Tas varētu būt Daiņa Īvāna un Artūra Snipa raksts "Par Daugavas likteni domājot" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 1986.gada 17.oktobrī. Šī publikācija aizsāka kampaņu pret Daugavpils hidroelektrostacijas celtniecību, no kuras izauga Vides aizsardzības klubs - pirmā masveidīgā atmodas organizācija, kuras darbībā līdzās tīri ekoloģiskiem motīviem jau drīz izpaudās sabiedrības protests pret vispārējo degradāciju, kuru Latvijai un latviešu nācijai bija nesis padomju totalitārisms.

Nozīmīgas bija grupas "Helsinki 86" akcijas 1987.gadā, kā  pirmajiem publiski paužot Latvijas neatkarības centienus un aktualizējot padomju okupācijas un staļinisma perioda masu represiju faktus.

Taču šoreiz sākam ar Latvijas radošo savienību plēnumu 1988. gada 1. un 2. jūnijā, kad padomju okupācija tika pirmo reizi piesaukta varas sankcionētā notikumā. To atļāvās pateikt Mavriks Vulfsons, toreiz populārs televīzijas politiskais komentētājs un Latvijas Mākslas akadēmijas marksisma-ļeņinisma pasniedzējs. Mavrika Vulfsona 100.dzimšanas dienai veltītajā sarunā šim notikumam pieskārās vēsturnieks Marģeris Vestermanis.

No tās pašas tribīnes toreiz 1988.gada jūnijā izskanēja arī pirmais aicinājums dibināt tautas masu kustību sabiedrības demokratizācijai. Latvijas Tautas fronti. Attiecīgo uzsaukumu plēnumā nolasīja dzejnieks un žurnālists Viktors Avotiņš. Idejas tapšanas kodolam līdz ar viņu piederēja arī ģeogrāfs Valdis Šteins un selekcionārs un žurnālists Jānis Rukšāns. Lūk, kā viņi šos notikumus atcerējās Tautas frontes dibināšanas kongresa 25.gadadienai veltītajā sarunā.

Tautas frontes dibināšanas kongresā 1988. gada 8.oktobrī Latvijas Tautas fronte vēl nebija gatava deklarēt kā mērķi Latvijas suverēnā valstiskuma atjaunošanu. Tas notika gadu vēlāk, 2. Tautas frontes kongresā, 1989. gada 7.un8.oktobrī. Taču organizācija strauji kļuva masvedīga, jau drīz aptverot vairāk nekā 100 tūkstošus biedru un tās organizētajās masu manifestācijās piedalījās simti tūkstošu. Par starptautiski pamanītāko notikumu kļuva trīs Baltijas valstu kustību kopīgā akcija "Baltijas ceļš" 1989. gada 23.augustā - Staļina-Hitlera jeb Molotova-Ribentropa pakta 50.gadadienā. Baltijas ceļa 25.gadskārtā to atcerējās vācu vēsturnieks Hamburgas universitātes Ziemeļaustrumeiropas pētniecības centra pētnieks Detlefs Hennings, kurš tobrīd kā students bija saņēmis atļauju gadu ilgam mācību braucienam uz Latviju un uzturējās Rīgā.

Norises gadā pirms 1990. gada 18.marta Augstākās Padomes vēlēšanām un 4.maija balsojuma atceras toreizējais Tautas frontes priekšsēdētājs publicists Dainis Īvāns.