2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skanēs raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā.

Pirmais raidījums bija veltīts kara sākumam un pirmajiem mēnešiem 1939. gada rudenī un ziemā. Otrais - notikumiem 1940. gada pirmajā pusgadā.

Šoreiz - par norisēm 1940.gada otrajā pusē, kad staļiniskais okupācijas režīms ķerās pie Latvijas neatkarības iznīcināšanas un sabiedrības sovjetizācijas.

Pirmais solis tūdaļ pēc okupācijas bija jaunā Ministru kabineta izveide ar mikrobiologu profesoru Augustu Kirhenšteinu priekšgalā 1940. gada 20. jūnijā. Stāsta vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Daina Bleiere.

Par sabiedrības piekrišanu un atbalstu pārmaiņām bija jāliecina plašajām masu demonstrācijām, kuras centīgi un ar vērienu organizēja okupācijas režīms. Turpina Daina Bleiere.

Par Kirhenšteina valdības organizēto Latvijas valstiskuma demontāžas procesu pirmajos okupācijas mēnešos stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētnieks Artūrs Žvinklis.

Jaunievēlētā tā sauktā Tautas saeima sanāca uz savu pirmo sēdi 21. jūlijā, un šajā saietā notika tas, kas līdz tam bija centīgi noliegts - deputāti vienbalsīgi un ar sajūsmu pasludināja Latviju par padomju republiku un lēma lūgt to uzņemt Padomju Savienības sastāvā. Tajā pašā dienā bijušais vadonis Kārlis Ulmanis oficiāli atkāpās no Valsts prezidenta amata, nākamajā dienā tika arestēts un izsūtīts uz Krieviju.

Šodien var šķist pat paradoksāli, ka starp todien Nacionālajā teātrī sanākušajiem neatradās neviens, kuram būtu bijis kas iebilstams pret savas suverēnās valsts iznīcināšanu. Turpina Daina Bleiere.

Tālākais jau bija gluži formāls process. Tautas Saeimas delegācija devās uz Maskavu, lai lūgtu uzņemt Padomju Latviju Padomju Savienības sastāvā. PSRS Augstākā Padome attiecīgo lēmumu pieņēma 1940. gada 5. augustā, kas arī uzskatāms par Latvijas Republikas aneksijas datumu. Tikām Latvijā turpinājās visas sabiedriskās dzīves sovjetizācijas procesw, to raksturo Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētnieki Irēna Šneidere un Artūrs Žvinklis.

Neatņemama okupācijas režīma sastāvdaļa bija represijas pret potenciālajiem jaunās varas pretiniekiem. Sākumā gan šīs represijas vēl bija samērā mazs, kaislīgas un plašai sabiedrībai ne sevišķi pamanāmas.

Kā zināms, pirmajos okupācijas mēnešos nebija teju nekādas pretestības jaunās varas akcijām. Pirmās organizētās pretošanās pazīmes parādījās 1940. gada rudenī.