2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skanēs raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā.

Pirmais raidījums bija veltīts kara sākumam un pirmajiem mēnešiem 1939. gada rudenī un ziemā. Šoreiz sarunas par notikumiem 1940. gada pirmajā pusgadā.

1939. gada 23. augustā noslēgtais Vācijas - Padomju Savienības pakts ļāva Hitlera un Staļina režīmiem kopīgiem spēkiem iznīcināt Poliju un pavēra ceļu padomju agresijai Rietumu virzienā. Par upuri kļuva Somija, sākās Ziemas karš. Stāsta vēsturnieks, šobrīd Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.

Padomju pārsvars Ziemas karā bija nospiedošs, kad 1940. gada februārī padomju spēki pārrāva Mannerheima līniju, Somija lūdza mieru. Tā noteikumi bija smagi, tika zaudēta liela daļa valsts industriāli attīstītāko rajonu, taču bija paveikts galvenais, Somija bija nosargājusi savu neatkarību un varēja attīstīties kā demokrātiska un pilsoniska sabiedrība.

Tikām Eiropas rietumos karadarbība starp Vācijas un tās pretinieku - Francijas un Lielbritānijas spēkiem - pirmajā kara ziemā bija vairāk teorētiska, tomēr, tuvojoties pavasarim, arī šeit bija gaidāma aktivizēšanās. Sākotnējā mērošanās spēkiem gan notika nevis pie Reinas, bet neitrālo Skandināvijas valstu teritorijā. 9. aprīlī Vācijas spēki okupēja Dāniju un uzsāka iebrukumu Norvēģijā. Kaut arī Nirnbergas tribunālā vēlāk tā tika novērtēta kā neizprovocēta agresija, visdrīzāk šo Vācijas soli izraisīja sabiedroto spēku aktivizēšanās šajā reģionā. Stāsta Valdis Kuzmins.

Izšķirošā fāze kara gaitā 1940. gadā iestājās 10. maijā, kad Vermahts uzsāka uzbrukumu Rietumos, vispirms iebrūkot neitrālo Beniluksa valstu teritorijā. Iniciatīva šeit jau no paša sākuma bija vācu rokās, taču lielā mērā Vācijas straujo uzvaru kaujā par Franciju izšķīra pretējās puses neizlēmība un nepareizs aprēķins.

Dunot pēdējām 1940. gada cīņām Francijā, savu agresiju Eiropas austrumos izvērsa Padomju Savienība. 1940. gada 14. jūnijā Lietuvai tika iesniegts padomju ultimāts ar prasību ielaist savā teritorijā neierobežotu padomju militāro kontingentu un izveidot Padomju Savienībai lojālu valdību. Lietuva pakļāvās. Nākamajā dienā padomju spēki okupēja Lietuvu, kā arī sarīkoja provokatīvu uzbrukumu Latvijas robežapsardzības postenim Masļenkos. 16. jūnijā Lietuvai analoģiskas prasības saņēma Latvijas un Igaunijas valdības. Latvijas un tās tābrīža vadītāja Kārļa Ulmaņa situāciju 2010. gada cikla "Satumsums" raidījumā analizēja vēsturnieks. 2012. gadā mūžībā aizgājušais profesors Heinrihs Strods.

Par padomju piekto kolonnu Latvijā runā arī vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Daina Bleiere.

Kā zināms, Sarkanās armijas spēki okupēja Latviju 1940. gada 17. jūnijā. Sākās Latvijas valstiskuma pakāpeniskas demontāžas process, kas sākumā gan tika veikts pietiekami viltīgi, izmantojot savā labā gan Kārļa Ulmaņa personības, gan viņa iedibinātā autoritārā režīma īpatnības. Latvijā šo uzdevumu veica pirmajām kārtām padomju pilnvarotais Andrejs, Višinskis, kurš šeit ieradās 19. jūnijā. Viņa pārraudzībā tūdaļ arī tapa jauna valdība ar Augustu Kirhenšteinu priekšgalā. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētnieks Artūrs Žvinklis.