2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā.

Iepriekšējā raidījumā atskatījāmies uz notikumiem Latvijā 1940. gada otrajā pusē, kad to okupēja staļiniskā Padomju Savienība, šajā raidījumā stāsts par militārajiem un politiskajiem procesiem Eiropā 1940.gada otrajā pusē.

Kā zināms, agresiju pret Baltijas valstīm Staļina režīmam ļāva izvērst arī tas, ka 1940. gada maijā un jūnijā Vācijai izdevās pusotra mēneša laikā sakaut franču un britu spēkus, okupēt lielāko daļu Francijas un piespiest to izstāties no kara. Tagad Hitleram rietumos palika tikai viens nopietns pretinieks - Britu impērija. Tomēr Lielbritānija, kuras priekšgalā bija iestājies apņēmīgais premjers Vinstons Čērčils, negrasījās padoties, sākās tā dēvētā "Kauja par Britāniju" vācu reiha mēģinājums britus sakaut gaisa karā, lai tā pavērtu ceļu iespējamam iebrukumam Britu salās. Stāsta vēsturnieks, šobrīd Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.

Vēl viens līdzeklis, ar kuru Vācija iemēģināja iznīcināta Britu impērijas gribu karot, bija zemūdeņu karš Atlantijas okeānā. Turpina Valdis Kuzmins.

Ārkārtīgi nozīmīgs Britu impērijai bija arī jūras ceļš cauri Suecas kanālam un Vidusjūrai. 1940. gada rudenī šo "komunikāciju artēriju" sāka apdraudēt Itālija, kura iesaistījās cīņā par dominēšanu Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļā. No toreizējās Itālijas kolonijas Lībijas itāliešu spēki iebruka Ēģiptē, taču, par spīti skaitliskajam pārsvaram, šis uzbrukums 1940. gada nogalē beidzās ar fiasko.

Drīz pēc tam, kad itāliešu spēki bija uzsākuši iebrukumu Ēģiptē, Itālijas vadonis Benito Musolīni uzsāka vēl vienu militāru avantūru, uzbrūkot Grieķijai. Par placdarmu itāliešiem kalpoja 1939. gadā okupētā Albānija. Tomēr arī šeit dučes Musolīni ambīcijas izrādījās nesamērotas ar iespējām.

Tikām Vācija, kura tā arī nebija spējusi salauzt britu pretestību, mēģināja savus militāros ieguvumus Eiropā nostiprināt ar diplomātiskajiem panākumiem. 1940. gada 27. septembrī Berlīnē tika parakstīts savienības līgums starp Vāciju, Itāliju un Japānu, kuram vēlāk pievienojās arī vairākas Austrumeiropas valstis. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Inesis Feldmanis.

Berlīnes pakts deva Hitlera režīmam mazu priekšrocību cīņā pret Britu impēriju. Gluži citādi izvērstos situācija, ja šim paktam izdotos piesaistīt Padomju Savienību. Turpina profesors Feldmanis.

1940. gadam tuvojoties beigām, teju visa kontinentālā Eiropa bija sadalīta totalitāro impēriju valdījumos vai ietekmes sfērās, cīņas dunēja pamatā mūsu pasaules daļas perifērijā vai pierobežā. Taču šis bija klusums pirms vētras.