2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā.

Šodien par norisēm 1942. gadā. Tas uzskatāms par lūzuma gadu kara gaitā, kad tā saukto ass valstu - Vācijas, Japānas, Itālijas - un to sabiedroto spēku ekspansija tika apturēta, un kara gaita uzņēma pretēju virzienu. Izšķirošs faktors šai ziņā bija Savienoto Valstu iesaistīšanās karā antihitleriskās koalīcijas pusē. Šis izšķirošais pavērsiens vispirms kļuva pamanāms no Eiropas attālākās frontēs, tai skaitā Klusā okeāna reģionā, kur 1942. gadā Savienoto Valstu un Britu Sadraudzības spēki apturēja Japānas ekspansiju. Stāsta Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.

Otrs nozīmīgs karadarbības rajons 1942. gadā bija Vidusjūra un Ziemeļāfrika, kur vācu un itāliešu spēki tiecās ieņemt Suecas kanāla rajonu un ielauzties ar naftu bagātajās Tuvo Austrumu reģionā. Cīņā par Vidusjūru izšķiroša nozīme bija Maltas arhipelāgam, kas kļuva par nenogremdējamu britu aviācijas bāzeskuģi, kavējot sakarus starp Itāliju un ģenerāļa Ervīna Romela komandētajiem spēkiem Ziemeļāfrikā. Turpina Valdis Kuzmins.

Ervīna Romela ambiciozajiem plāniem tomēr nebija lemts īstenoties. Britu sadraudzības spēki, kuros ietilpa Austrālijas, Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas un Indijas vienības, tāpat grieķu un franču vienības, apturēja vācu un itāliešu uzbrukumu apmēram 100 kilometru attālumā no Suecas kanāla pie Elalameinas pilsētiņas. Tur arī notika izšķirošā cīņa par Ziemeļāfriku. Stāsta Latvijas Kara muzeja pētnieks Jānis Tomaševskis.