Šajā raidījumā stāsts par militārajiem un politiskajiem procesiem Eiropā 1941.gada otrajā pusē, kad Otrā pasaules kara smaguma centrs pārvietojās uz Eiropas austrumiem, kur ar Vācijas uzbrukumu 1941. gada 22. jūnijā sākās padomju - vācu karš, kas kļuva par Otrā pasaules kara sastāvdaļu. Kas izraisīja šo sadursmi starp līdz tam sabiedrotajiem Hitlera un Staļina režīmiem, kuru kopīga rīcība nepilnus divus gadus iepriekš bija pavērusi durvis globālajām konfliktam, stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Inesis Feldmanis.

Pirmie kara mēneši Sarkanajai armijai izvērtās katastrofāli, stāsta vēsturnieks, šobrīd Latvijas Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.

Viens no spilgtākajiem fenomeniem padomju-vācu kara sākumposmā bija grandiozi ielenkumi, kuros nonāca simtiem tūkstošu lieli Sarkanās armijas grupējumi. Kas lielāko tiesu tika iznīcināti, to karavīriem ejot bojā vai krītot gūstā, turpina Valdis Kuzmins.

Tomēr vācu stratēģisko plānu izmaiņas 1941. gada jūlijā par pāris mēnešiem aizkavēja iespējamo uzbrukumu Maskavai. Šī uzbrukuma iesākums gan vāciešiem šķita visai veiksmīgs.

Ar 1941. gada vasaru un rudeni saistās arī 201. latviešu strēlnieku divīzijas formēšanās Sarkanās armijas sastāvā. Par divīzijas tapšanas apstākļiem un pirmajām kaujām pie Maskavas 1941. gada decembrī stāsta Valdis Kuzmins un vēsturniece, Latvijas Kara muzeja līdzstrādniece Ilze Jermacāne.

Vācijas bruņoto spēku uzbrukuma rezultātā 1941. gada vasarā nacistu režīma rokās nonāca arī visā Latvijas teritorija. Par to, kā tas ietekmēja latviešu nācijas un visu pārējo Latvijas iedzīvotāju situāciju nākamajos raidījumos.