2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šajā raidījumā stāsts par militārajiem un politiskajiem procesiem Eiropā 1941.gada pirmajā pusē.

Šajā laikā lielākā daļa kontinentālās Eiropas bija kritusi nacistiskās Vācijas rokās. Taču no plāna par iebrukumu Lielbritānijā, mēģinot sakaut Britu impēriju, Hitleram bija nācies atteikties. Eiropas austrumos jau brieda izšķirošā sadursme starp tobrīd vēl sabiedrotajiem Hitlera un Staļina režīmiem. 

Par Otrā pasaules kara militāro norišu smagumcentru šai laikā kļuva Balkāni un Vidusjūras baseins, no kura Vācija un tās sabiedrotā Itālija pūlējās izspiest Britu impēriju. Itālijas centieni šajā ziņā sākumā cieta smagu fiasko Ziemeļāfrikā, kur 1940. gada nogalē un 1941. gada sākumā Britu sadraudzības spēki atsvieda itāliešus no Ēģiptes un sāka iebrukumu Itālijas īpašumos tagadējās Lībijas teritorijā. Itālijai nāca palīgā Vācija, nosūtot uz Ziemeļāfriku ģenerāļa Ervīna Rommela komandētu vienību. Stāsta vēsturnieks, Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.

Izšķiroša operāciju veiksmē Ziemeļāfrikā bija kontrole pār Vidusjūru, kur Lielbritānijas rokās atradās stratēģiski atbalsta punkti - Gibraltārs pie izejas uz Atlantijas okeānu, Malta Vidusjūras centrā un Kiprā un Ēģiptē jūras austrumu daļā, turpina Valdis Kuzmins.

Jau kopš 1940. gada rudens turpinājās Itālijas nesekmīgie mēģinājumi sakaut salīdzinoši daudz mazāko Grieķiju, tā kā karadarbība Balkānos potenciāli radīja draudus Rumānijas naftas atradnēm, kas bija galvenais Vācijas degvielas avots, Hitlers izšķīrās par iesaistīšanos karadarbībā pret Grieķiju.

Vācijas iestāšanās karā Itālijas pusē nozīmēja visu Balkānu pārvēršanu karadarbības zonā, jo, lai sasniegtu Grieķijas teritoriju pa sauszemi, Vācijai bija jāšķērso trešo valstu, Bulgārijas un Dienvidslāvijas teritorijā. Jau agrāk pastāvējušās pretrunas starp Grieķiju un Bulgāriju ļāva diezgan viegli padarīt pēdējo par Vācijas sabiedroto.

Citāds izvērtās Dienvidslāvijas liktenis, Belgrada galu galā nebija gatava kļūt par Hitlera un Musolīni sabiedroto, un tas izraisīja Vācijas, Itālijas un tās sabiedroto agresiju pret šo Rietumbalkānu valsti. Dienvidslāvijas armija, piedzīvojot uzbrukumu teju no visām debespusēm, tika ātri sakauta, valsts sabruka, tika okupēta, daļēji sadalītas starp uzvarētājiem, Horvātijā izveidojās marionešu režīms.

Atlicis viens jautājums, ko parasti uzdod šo Balkānu notikumu sakarā, cik lielā mērā tas ietekmēja Vācijas plānus uzbrukt Padomju Savienībai.

Par turpmākajām Otrā pasaules kara norisēm, kas tieši skāra arī Latviju, proti, Vācijas un Padomju Savienības kara sākumu, klausieties mūsu nākamajā raidījumā.