Laiks pirms 85 gadiem, 1940. gada jūlijā, bija traģiska pagrieziena brīdis latviešu nācijas liktenī. Padomju okupācijas varas izveidotā marionešu valdība ar Augustu Kirhenšteinu priekšgalā organizēja tā sauktās Tautas Saeimas vēlēšanas, kuras notika 14. un 15. jūlijā. Balsot varēja tikai par vienu sarakstu - tā saukto Darba tautas bloku. 21. jūlijā, sanākuši uz savu pirmo sēdi, jaunievēlētie deputāti pasludināja, ka Latvijas tautas griba esot padomju varas nodibināšana Latvijā, sociālistiskas iekārtas ieviešana un mūsu valsts pievienošanās Padomju Savienībai. Priekšvēlēšanu periodā nekas tāds netika pausts. Par tautas gribas izpausmi tika pasludināti varas organizētie masu mītiņi, kuri laikā starp vēlēšanām un pirmo Tautas Saeimas sēdi notika Rīgā un citur Latvijā. Komentē vēsturniece, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Daina Bleiere. 

 

21. jūlijā izsludinātās pārmaiņas nozīmēja ne tikai Latvijas valstiskā statusa, bet arī radikālu saimniecisko un tiesisko attiecību maiņu, no līdz tam pastāvējušā tirgus attiecību modeļa pārejot uz valsts stingri regulētu tautsaimniecību - padomju plānveida ekonomiku. Kā tas izpaudās tā laika Latvijas pilsoņu konkrētajā dzīves situācijā, par to vēsturnieki Irēne Šneidere un Arturs Žvinklis.