25. jūlijā apritēja 125 gadi, kopš nācis pasaulē Vilhelms Munters (1898. - 1967.) - pēdējais starpkaru neatkarīgās Latvijas posma Latvijas Republikas ārlietu ministrs. Par viņu saruna ar Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītāju Gintu Apalu.

Par Vilhelmu Munteru populārā līmenī daudziem ir zināms, ka viņš ir vācietis, tātad vācbaltietis, lai gan tā ir taisnība tikai pa daļai. Vilhelma Muntera tēvs ir igauņu izcelsmes komersants Rīgā, bet ģimenes valodā acīmredzot ir bijusi vācu, jo māte ir vācbaltiete. Vide, kurā viņš aug, arī ir pamatā vācvalodīga. Tātad tā ir Rīgas uzņēmēju un komersantu vidē, jo tēvs bija tirgotājs. Un laikam jau tajā, ka Vilhelms Munters kļūst par Latvijas Ārlietu dienesta darbinieku, nozīme ir viņa izglītībai, proti, pirmā izglītība ir Komercija skola. Līdzīgi tas ir gan pirmajam Latvijas Republikas ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meierovicam, gan vienam no ievērojamākajiem Latvijas starpkaru posmu diplomātiem Kārlim Zariņam. Bet augstskolas diploms Munteram  ir izteikti eksakts, viņš ir ķīmijas inženieris.

Tāpat viņš bija uzkrājis ļoti plašu zināšanu bāzi ārpus ķīmijas un eksaktajām zināšanām.