Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


23. septembrī visā pasaulē atzīmē Starptautiskā zīmju valodu dienu. Latvijas Nedzirdīgo savienība šajā dienā aicina astoņās Latvijas pilsētās iepazīt latviešu zīmju valodas pasauli un spert pirmos soļus tās apguvē. Zīmju valodas pamatus būs iespējams mācīties Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Kuldīgā, Rēzeknē, Daugavpilī, Alūksnē un Valmierā. Visas nedēļas garumā no 22. līdz 25. septembrim Latvijas Nedzirdīgo savienība plāno arī vairākus citus notikumus, tostarp koncertus un radošas aktivitātes. Par visu plašāk aprunājamies "Starpbrīdī". Stāsta Ivars Kalniņš, Latvijas Nedzirdīgo savienības viceprezidents.

Toms Grēviņš: Šodien pie manis ciemos ir Latvijas Nedzirdīgo savienības viceprezidents Ivars Kalniņš, un pirmo reizi manā profesionālajā pieredzē es, intervējot Ivaru, sarunāšos ar viesi, bet jūs dzirdēsiet zīmju valodas tulku Brigitu. Brigita Lazda ir šeit studijā, un šobrīd arī ļoti aktīvi tulko visu, ko es šobrīd saku ēterā. Brigita, labvakar!

Brigita Lazda: Labvakar!

Toms Grēviņš: Brigita ir šeit, un tātad Ivara balss šodien būs viņas balss. 23. septembrī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā zīmju valodas diena. Tātad lielā diena būs rīt. Latvijas Nedzirdīgo savienība šajā dienā aicina astoņās Latvijas pilsētās iepazīt latviešu zīmju valodas pasauli un spert pirmos soļus tās apguvē. Visas nedēļas garumā no 22. līdz 25. septembrim Latvijas Nedzirdīgo savienība plāno arī vairākus citus notikumus, tostarp koncertus un radošas aktivitātes. Nu tad par visu plašāk aprunāsimies “Starpbrīdī”. Ivar, vai Starptautiskās zīmju valodas diena ir laiks, kad Latvijas Nedzirdīgo savienībā allaž ir liela rosība ar pasākumiem un zīmju valodas mācībām interesentiem, vai arī šāds plašs pasākumu spektrs šogad ir pirmo reizi?

Ivars Kalniņš: Sākums bija 2017. gads, kad ANO asambleja pieņēma rezolūciju, ka 23. septembris ir Pasaules zīmju valodu diena, kas katru gadu tiek atzīmēta, un arī katru gadu šis pasākums notiek visā pasaulē ar dažādu zīmju valodām. Tiek mācīta zīmju valoda dažādos veidos, un tad mēs arī izdomājām organizēt iespēju ne tikai Rīgā mācīties zīmju valodu, bet arī citās Latvijas pilsētās. Un izrādās, ka gribētāju skaits ir ļoti liels, un joprojām var pieteikties vēl rīt uz apmācībām, jo mēs gribam, lai sabiedrība būtu atvērta un mēs varētu komunicēt vairāk ar cilvēkiem, jo zīmju valoda - tā ir mūsu dzimtā valoda.

Toms Grēviņš: Sajūta droši vien ir līdzīga kā dodoties uz ārzemēm. Ja cilvēks pārzina zīmju valodu un spēj kaut nedaudz komunicēt ar nedzirdīgu cilvēku, droši vien ir ļoti patīkami ieraudzīt, ka šādas maņas ir, vai ne?

Ivars Kalniņš: Piemēram, kā Jūs domājat, ja Jūs aizbrauktu uz ārzemēm vai es aizbrauktu uz ārzemēm?

Toms Grēviņš: Es domāju par sevi. Es vienmēr novēroju, ka ārzemju cilvēki ir priecīgi, ka es varu pateikt kaut vai pāris teikumus viņu valodā.

Ivars Kalniņš: Es pats bieži ceļoju pa pasauli, esmu daudzās valstīs bijis. Man ir sajūta, ka daudzās valstīs cilvēki ir daudz atvērtāki. Viņi zina šo pamata zīmju valodu, viņi māk pateikt “paldies”, “lūdzu”, sasveicināties, arī zina šīs pamata zīmes. Un tas man rada ļoti lielu prieku. Un tad iznāk, ka viņiem ir vēlama arī mūsu kopiena, un viņi labprāt sazinātos arī zīmju valodā. Mums ir tāda sajūta, ka mēs neesam atstumti, ka mēs esam kopā ar visu sabiedrību. Un tas dod tādas pozitīvas emocijas, kuras gribas arī Latvijā.

Toms Grēviņš: Te vietā jautāt: vai var teikt, ka katrai pasaules valodai ir sava atbilstošā zīmju valoda? Cik daudz ir zīmju valodas kopā?

Ivars Kalniņš: Jā, bieži man šo jautājumu uzdod. Zīmju valoda ir universāla? Nē. Precīzu skaitu es šobrīd Jums nevaru pateikt. Varētu būt apmēram 200 dažādas zīmju valodas. Ir interesanta situācija, piemēram, Anglijā, Īrijā. Viņiem visiem ir runājoša angļu valoda. Bet zīmju valoda katrai valstij ir atšķirīga. Arī katrā reģionā varētu būt atšķirība. Pat kaimiņvalstīs mums nav vienāda šī zīmju valoda, tā ir ļoti atšķirīga.

Toms Grēviņš: Ir kāda no zīmju valodām, līdzīgi kā mēs skatāmies uz ķīniešu hieroglifiem, kas ir izteikti atšķirīga vai sarežģīta?

Ivars Kalniņš: Piemēram, es pats esmu bijis Japānā. Protams, satiekot nedzirdīgus cilvēkus, viņu japāņu zīmju valoda - nu es pilnībā nesaprotu, tā nav saprotama man. Es nevaru ar viņiem komunicēt. Bet mūs vieno kas? Starptautiskā zīmju valoda, kas ir vienota visā pasaulē, un šajā valodā var komunicēt. Es tur Japānā uz vietas biju spiests mācīties viņu zīmju valodu, lai spētu sakomunicēt, jo tā ir ļoti atšķirīga valoda. Nemaz nav tuva latviešu zīmju valodai.

Toms Grēviņš: Kādas ir iespējas ikdienā apgūt Latvijā zīmju valodu?

Ivars Kalniņš: Viss ir saistīts, protams, ar finansējumu. Tas nav pastāvīgs. Kur īpaši vērsties? Tādas vietas varbūt nav. Bet ir divi veidi. Viens ir – mums Latvijas Nedzirdīgo savienībā ir Rehabilitācijas centrs, kas piedāvā zīmju valodas kursus, tur var pieteikties. Un otrs - mācīties pašmācības ceļā, izmantojot mūsu mājaslapu zimjuvaloda.lv. Tur ir video vārdnīcas, kurās var mācīties šo zīmju valodu. Protams, ka vislabākais veids ir mācīties uz vietas, redzēt dzīvu nedzirdīgu cilvēku un ar viņu sākt komunicēt.

Toms Grēviņš: Kādi vēl ir saziņas veidi ar nedzirdīgu cilvēku? Man reiz bija pieredze ar nedzirdīgiem jauniešiem, un mēs viens otram rakstījām zīmītes. Droši vien arī internetā ir ļoti brīvi sarunāties.

Ivars Kalniņš: Es gribu teikt, ka mūsdienās ļoti mierīgi mēs varam izmantot tehnoloģijas, un numur viens ir telefons, jo šobrīd tas ir ļoti izplatīts. Agrāk bija papīrs un pildspalva, tas šobrīd ir vēsture. Un šobrīd mēs izmantojam jaunās tehnoloģijas. Mēs varam turpat blakus viens otram “WhatsApp” sūtīt, rakstīt īsziņas, jo šobrīd viss notiek ar jaunām tehnoloģijām. Bet, protams, šobrīd ir daudz labāka situācija. Var ierunāt audio, kas pārvērš audio tekstu rakstiskā tekstā. Nu, protams, ka nedzirdīgajiem atkal jāpapūlas, ir jāuzraksta, jo no zīmju valodas nav transkripcija uz rakstu valodu vai skaņu valodu.

Toms Grēviņš: To tiešām neviens vēl nav izdomājis?

Ivars Kalniņš: Pasaulē jau sen arī jebkura augstskola vai universitāte ir [to] pētījusi, ar mākslīgā intelekta palīdzību mēģinājuši kaut ko darīt, bet līdz galam šī lieta nav izstrādāta, lai šis tulkojums būtu precīzs. Katrai zīmju valodai tomēr ir ļoti liela atšķirība, un, nepareizi parādot zīmi, uzreiz var nozīme pazust pareizā. Un šī tendence ir visā pasaulē. Šobrīd nav šādas tehnoloģijas.

Toms Grēviņš: Pirms mēs sākām sarunu, es atkārtoju savas zināšanas par sava vārda parādīšanu ar zīmēm, bet es to darīju, rādot katru burtu atsevišķi. Būtiski atgādināt klausītājiem, ka zīmju valodā ir vārdiem un dažreiz pat speciāliem teikumiem viena ātra zīme, kuru ir iespējams parādīt. Tā taču ir, vai ne?

Ivars Kalniņš: Tieši tā, tieši tā.

Toms Grēviņš: Latvijas Nedzirdīgo savienības mājaslapā ir sadaļa “Diskriminācija”, un te ir jautājums: cik pretimnākoša nedzirdīgiem cilvēkiem ir kļuvusi vide Latvijā pēdējos gados? Es jau dzirdēju, Jūs teicāt, ka Jūs sagaidītu, ka sabiedrība ir atvērtāka. Bet te es vairāk domāju tieši -kādas ir Jūsu iespējas, lai strādātu, lai baudītu kultūru, dotos uz koncertiem vai uz teātri?

Ivars Kalniņš: Es gribētu teikt, ka pēdējos 30 gados dažādās jomās pieejamība ir palikusi arvien plašāka. Jo iespējas jau paliek arvien plašākas, pateicoties tam, ka viss notiek, viss pārmainās. Ir pasākumi jau nodrošināti ar titriem, ar zīmju valodas tulkojumu, tagad jau teātrī izmanto šos titrus. Bet, protams, simtprocentīgi teikt, ka viss ir pieejams un ka dod nedzirdīgam cilvēkam iespēju izvēlēties, nu tādas izvēles vēl nav, bet tomēr es vairāk no dzirdīgo sabiedrības gaidu viņu vēlmi iesaistīt nedzirdīgos savos pasākumos. Kad piedāvā, ir labi. Bet ka iesaistītu cilvēkus ar dzirdes traucējumiem, piemēram, kultūras dzīvē. Vairāk vajadzētu šo. Nu gribētos to, lai mūs iesaista vairāk.

Toms Grēviņš: Šodien “Starpbrīdī” es sarunājos ar Latvijas Nedzirdīgo savienības viceprezidentu Ivaru Kalniņu. Ivaram savu balsi ir aizdevusi zīmju valodas tulks Brigita Lazda. Jūs loģiski dzirdat viņas balsi. Mūsu saruna turpinās, un mani interesē: vai gadās arī krāpniecības gadījumi? Pēdējā laikā mēs dzirdam par ļoti daudziem krāpniecības gadījumiem visdažādākajās situācijās, izmantojot internetu un tālruņus. Vai ir krāpniecības gadījumi, kad nedzirdīgi cilvēki iekrīt krāpnieku slazdos dzirdes traucējumu dēļ?

Ivars Kalniņš: Protams, nedzirdīgi cilvēki nav citādi kā pārējā sabiedrības daļa. Arī esam cietuši no krāpniecības veidiem dažādiem, jo nedzirdīgie cilvēki piedzīvo, pārdzīvo tāpat kā dzirdīgie cilvēki. Bet mums ir nepieciešama tāda sīkāka informācija par šiem [krāpniecības] veidiem, jo mēs saņemam šo informāciju novēloti. Mēs cenšamies, protams, pasniegt visu informāciju, kā aizsargāt sevi, bet nu...

Toms Grēviņš: Laiks mums parunāt par 23. septembri. Tātad - kurās Latvijas vietās rīt var mācīties zīmju valodu? Kas mūsu klausītājiem par to jāzina?

Ivars Kalniņš: Tā būs Rīga, Ventspils, Liepāja, Kuldīga, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Smiltene.

Toms Grēviņš: Informāciju par šo kur var atrast?

Ivars Kalniņš: Jūs varat skatīties mūsu mājaslapā lns.lv un arī mūsu sociālajos tīklos “Facebook” un “Instagram” - Latvijas Nedzirdīgo savienība.

Toms Grēviņš: Kas mācīs šo un ko esat plānojuši iemācīt? Tie būs sasveicināšanās veidi, vienkāršas frāzes?

Ivars Kalniņš: Tur mēs izstāstīsim visu pamatu, kas ir latviešu zīmju valoda, kāda ir šī nedzirdīgo pasaules kultūra, stereotipi, mīti un arī iemācīsim pamata zīmes, kuras izmanto ikdienā nedzirdīgi cilvēki, arī iemācīsim daktilu, iemācīsim savu vārdu pateikt zīmju valodā, un divu stundu garumā mums notiks šī nodarbība.

Toms Grēviņš: Un tas pēc tam ļaus cilvēkam jau veidot kādu saziņu ar nedzirdīgu cilvēku?

Ivars Kalniņš: Tas, protams, ir atkarīgs no paša cilvēka, kurš mācās, ja būs drosme pienākt klāt nedzirdīgam cilvēkam un kaut ko pateikt. Piemēram, es vasarā braucu uz Lietuvu, pienāca cilvēks - lietuvietis, dzirdīgs - un man pasaka “labas dienas” zīmju valodā. Pilnīgi svešs cilvēks. Tas man iedeva tādu lielu prieku, un es domāju, ka Latvijā arī vienkārši elementārs vārds “labdien” jau radītu lielu prieku.

Toms Grēviņš: No 22. līdz 25. septembrim ir izveidota gana plaša Nedzirdīgo nedēļas programma, un tajā paredzētas gan izglītojošas lekcijas, gan koncerti, Nedzirdīgo kultūras diena 27. septembrī, arī jauniešu kora “Balsis” koncerts ar tulkojumu zīmju valodā. Ivar, kas Jums no visa šī klāsta ir tuvs sirdij un uz ko īpaši Jūs vēlaties aicināt klausītājus?

Ivars Kalniņš: Es, protams, negribētu šķirot kādu pasākumu. Es teikšu, ka šīs nedēļas garumā visi ir ļoti interesanti pasākumi. Rīt ir ļoti svarīgs pasākums šo zīmju valodu apgūt, arī mums vislielākais ikgadējais pasākums ir mūsu koncerts, kas ir veltīts Pasaules nedzirdīgo dienai. Tas notiek katru gadu sestdienā, sabrauc cilvēki no visas Latvijas ar saviem priekšnesumiem, un noslēgums šai nedzirdīgo pasaules nedēļai būs koncerts Hanzas peronā ar zīmju valodas tulkojumu. Tas būs tāds skaists noslēgums.

Toms Grēviņš: Liels paldies par šīs dienas sarunu gan Jums, Ivar, gan paldies Brigitai, kura aizdeva Jums šodien savu balsi. Es aizdomājos, vai radio ēterā mēs arī varam iemācīt nu kaut vai pateikt “labdien” cilvēkiem? Kā ir jāsaka “labdien”?

Ivars Kalniņš: Jā, kā saka, paņemam “B” formu, ja..

Toms Grēviņš: Plauksta? Paņemam plaukstu.

Ivars Kalniņš: Plaukstas forma, plauksta ir ciet, jā. Pieskaroties pie...

Toms Grēviņš: Noglaudām vēderu. Gribas ēst.

Ivars Kalniņš: Nē, krūtis noglaudām.

Toms Grēviņš: Ā, labi. (Smejas.)

Ivars Kalniņš: “Lab”... Un tā kā saule lec – apli. “Labdien”.

Toms Grēviņš: Un tad paceļam plaukstu...

Ivars Kalniņš: Jā, paceļam plaukstu tā kā saulīte uzlektu.

Toms Grēviņš: ...paceļam plaukstu tā kā pa labi un rādām riņķīti... riņķi...

Ivars Kalniņš: ...pa labi.

Toms Grēviņš: Tātad vēlreiz – “labdien”.

Ivars Kalniņš: “Labdien”. Jā.

Toms Grēviņš: Brīnišķīgi. Liels paldies, Ivar! Latvijas Nedzirdīgo savienības viceprezidents Ivars Kalniņš šodien ciemos “Starpbrīdī”. Brigitai Lazdai vēlreiz liels, liels paldies par zīmju valodas tulkošanu. Lai jums veicas un lai ļoti veiksmīga šī nedēļa!

Ivars Kalniņš: Paldies, un arī Jums veiksmīgu nedēļu!