Mācītājs Oskars Smoļaks saka, ka mūžīgā dzīvošana ir apsolīta. Viņa melošanas skolotājs ir Jēzus Kristus. “Patiesi es jums saku: daži no šeit stāvošajiem nāvi nebaudīs, iekams nebūs redzējuši Dieva valstību.” (Lūkas ev. 9:26–27) Jēzus otro atnākšanu Dievs/Jēzus apsola saviem sekotājiem viņu dzīves laikā. Un visus apkrāpj!
======
Rakstu stulbumu O. Smoļaks piesedz ar saviem meliem: sodot Jēzu Kristu, cilvēki parādīja naidu pret Dievu. Evaņģēliju sacerējumā romieši Jēzu sodīja kā noziedznieku, nevis kā “dievu”. Sods bija par zaimošanu un kārtības traucēšanu. Tikai mācītāju murgos tiek uzburta aina, ka romieši apzinās, ka Jēzus ir Dievs.
======
O. Smoļaks sludina, ka Nāve esot lielāks ieguvums par dzīvi. Nāve esot kristīgas dzīves piepildījums un laime. Ja kristieša ticība ir patiesa, paļaušanās uz Dievu un nonākšanu “labākā vietā” kritiskā brīdī nostrādās.
Piemērs: Jelgavas Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudze. Šī draudze visu darīja atbilstoši Bībelei, ticot, ka Dievs patiešām ir. Viņi, būdami aizrautīgi kristieši, Dievu mīlēja vairāk kā savu ģimeni, vairāk kā savu dzīvību un veselību. Rezultātā notika jaunas sievietes un zīdaiņa slepkavība. Tiesa nolēma draudzi slēgt, jo patiesa kristīgā ticība ir ļaunums.
Pieļaujama ir tikai tāda kristīgā “ticība”, kas neparedz Dieva eksistenci. Tā saucamā kristīgā māžošanās. Tādi ir vairums kristiešu, kas iet uz baznīcu, paši nesaprotot, kāpēc. Viņi ir piekrituši būt par cērpamām avīm reliģisko krāpnieku biznesā. Bībele un kristiešu reliģija, neskatoties uz amorālo un noziedzīgo saturu, diemžēl nav aizliegta vai vismaz valstiskā līmenī nosodīta. Un arī tik drīz netiks aizliegta, jo reliģiskajam apkrāpšanas biznesam ir lobijs varas struktūrās.