Kristietība ir varaskārā pagānu imperatora Konstantīna Lielā viltība. Viņš panāca, ka Nīkajas koncils (325. g.) nobalsoja ”par” trīsvienīgā Dieva tēlu, kurš tika salipināts no pretrunīgiem reliģiskajiem tekstiem. Karojošās reliģiskās sektas Konstantīns pakļāva un pielāgoja Impērijas vajadzībām. Par loģiku Dieva autori neiespringa – trīsvienīgais Dievs upurē sevi pats sev. Šī muļķīgā konstrukcija Kravalim dod iemeslu nerimstoši muldēt par to, ko “nesaprotam”. Pats Konstantīns līdz mūža beigām palika pagānu galvenais priesteris – “pontifex maximus”.

-------------------------------- ----

“Kurš nomira brīdī, kad bērnu, kas piedzima lopu vagonā, konvoja kareivis izmeta pa braucoša vilciena logu? Māte? Bērns? Vai tas konvoja kareivis?” Tā jautā kristīgā propagandiste Vija Beinerte. Beinertes faktiskā atbilde ir: bērns. Bērns tika nežēlīgi noslepkavots un nonāca par barību meža zvēriem. Mātei tā bija smagākā dzīves trauma – gluži kā “nomiršana”. Var gadīties, ka kareivis pievērsās kristietībai, un visas viņa sastrādātas nežēlības un grēkus Jēzus paņēma uz sevi. Tā kristīgie propagandisti slavē “Dieva radīto pasauli”, “Dieva plānu”, “Dieva gribu”, “Dieva taisnīgumu” un “Dieva žēlastību”. Vieniem Dievs piešķīris brīvu izvēli slepkavot, citiem liedzis brīvu izvēli dzīvot. Šādam Dievam īstā vieta ir miskastē – jāizmet kopā ar pātaru grāmatu.

https://www.tinyurl.com/yrwu4h3e