Kristīgā notrulināšanās – uzmanības vērta tēma. Sludinātājiem šāda notrulināšanās ir ikdiena. Cik lielā mērā katrs no viņiem sevi identificē kā meli, tas lai ir uz viņu pašu sirdsapziņas. Kā ir ar viņu auditoriju? Mācītāja pieminētais Jēzus otrās atnākšanas stāsts ir kā tests uz sasaisti ar realitāti.

Dramatiska Jēzus Kristus otrās atnākšanas aina: “Tā Kunga diena nāks kā zaglis naktī.”
Lai panāktu vispārēju postu un totālu pasaules iznīcību, Antikrists, Sātans un Dievs/Jēzus darbosies līdzīgi ar vienu mērķi. Veselus septiņus gadus viņi postīs pasauli – Zeme tiks šķīstīta ar uguni. Sātanam Dievs piešķirs papildu iespēju maldināt cilvēkus un sakūdīt pret Jēzu. To var izlasīt kristiešu svētajos rakstos – Atklāsmes grāmatā, Daniela grāmatā, Jeremijas grāmatā un Dieva/Jēzus vēstījumā Tesaloniķiešiem un Korintiešiem.
Fināla ainā Jēzus Kristus savu naidu vērš pret viltus praviešiem un viņu sekotājiem. Dažus iegrūž degošā sēra un uguns jūrā, citus spīdzina, ar viņu ķermeņiem barojot plēsīgus putnus, vēl citus nokauj ar zobenu, kas iziet no Jēzus mutes. To, ka Dievam ticīgais ir bijis viltus pravieša* sekotājs, viņš uzzina, krītot uguns jūrā. Savukārt “pareizās” konfesijas kristiešus Jēzus deportē uz vietu, kuru definēt kristiešu mācītāji nespēj. Tātad uz nekurieni.
Šādus murgus ir grūti lasīt. Saprāta tajos maz, no realitātes vispār nekā.

Bībelē ir instrukcija, kā atpazīt viltus pravieti. Lasīt šeit:
* https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/pari-mums-pashie m/svetcelojums-iespeja-piedzivot-garigas-parma inas-un-tuvoties-sev.a194967/?utm_source=draug iem.lv&utm_medium=say&utm_campaign=pos t_1970558364

Kristietības pamatideja ir visspilgtākā kristīgā truluma izpausme.
Ja kāds pilnā nopietnībā domā, ka vainu var no vainīgā pārnest uz nevainīgo, viņam ir prāta defekts. Vaina vienmēr ir kopā ar tās autoru. Un sodīt var tikai vainīgo. Bībelē rakstītais ir ebreju mahinācija – vainu iesmērēt katram. Tur atbildība par sastrādāto viegli pārceļo no Ādama un Ievas uz miljardiem viņu pēcnācēju. Tad atkal no visiem cilvēkiem uz Jēzu. Murgi!
Ja mūsu sabiedrībā būtu vieta ”kristīgajām vērtībām”, vairums noziedznieku sev nolīgtu aizstājējus – soda izcietējus. Tā būtu morāli degradēta pasaule. Patiesa kristietība ir vājprāta forma. Tā saka psihiatri.

Viena kristīgi “taisnīga” Bībeles aina. Dievs, noslīcinājis cilvēkus un lopiņus, atstāja vienu šaubīgu tipiņu Noasu. Moz. 9:21 -25. Noass gulēja teltī, bija tā “piesūcies”, ka nejaudāja apsegties. Viņa dēls, ienākot teltī, tēvu redzēja piedzērušos guļam kailu. Par šo “drausmīgo” dēla nodarījumu Noass atdeva verdzībā savu mazdēlu (“vainīgā” dēlu). Sodīja notikumā neiesaistītu, nevainīgu jaunekli. “Kristīgā vērtība” bez šaubu ēnas!
Noass – autoritāte kristiešiem. Apskatītās puritāniskās pamācības sekas ir akmenī kaltas. Sengrieķu skulptūras līdz mums nonākušas sadauzītas. Pēdējie, kuri tās redzēja pilnā krāšņumā, bija kristieši. “Kristīgo vērtību” pārņemtajiem cēlās roka skulptūras sadauzīt. Barbarisms!
Bībele ir ļaunu cilvēku sacerēta pasaka. Lai kļūtu par kristieti, jābūt īpaši trulam.

Sodīt var tikai vainīgo! Visspilgtākā kristīgā truluma izpausme iztirzāta šeit:
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/svetrits/ svetrits.-studija-macitajs-rinalds-grants.a197 308/

(Lūkas 2:10–12.) Betlēmē bija dzimis Glābējs, Jēzus Kristus. Tie Viņu atradīs silē gulošu./c
Šai stāsta epizodei ir arī tumšā puse. Tā bija ieplānotās slepkavības sastāvdaļa. Dievs tēvs, apšaubāmu motīvu vadīts, Dievu dēlu nosūtīja uz zemi ar mērķi viņu nogalināt. Citādi nespēja: Jēzu iesmērēja romiešiem kā noziedznieku, lai viņi pārkāpēju sodītu* par sabiedriskās kārtības traucēšanu.
Bet upurēšana neizdevās. Jēzus, ieturējis maltīti, uzlidoja atpakaļ debesīs. Jēzus sandales bija pēdējais, ko redzēja 500 notikuma vērotāju. Loģiski – tālāk seko izskaidrošanās ar jukušo tēvu. Tā ir evaņģēliju pasaka variantā, kur Jēzus nav Dievs. Vēl ir variants, ko mēs saucam par kristīgās domas īssavienojumu. Šajā variantā tas, kurš sūta (upurētājs), un tas, kuru sūta (upuris), ir viens un tas pats – trīsvienīgais Dievs vienā personā.

Jūdu vadītāji Jēzu apsūdzēja dieva zaimošanā. Lasīt šeit:
* https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/svetrits/svetrit s.-studija-macitajs-matiss-bobrovskis.a198211/

Ar vietnes adminu gādību saitēs ielikušās liekas atstarpes.