Ebreju folkloras stāstnieks M. Babrovskis stāsta: Dievs Jēzus izskatā ieradās uz zemes kā lopu silē čurājošs zīdainis. Tāda nu ir Dieva gaume. Bet tālākais stāsts par Heroldu ir stāsts par Dieva neģēlību. Dievs notikumus iegrozīja tā, ka ar viena brēkuļa piedzimšanu tika nogalināti simti vai tūkstoši bērnu līdz divu gadu vecumam. Kārtējā kristiešu Dieva asiņainā izprieca. Par laimi, Herolda hronists šādu epizodi nav pierakstījis. Kristietības pamatā ir tikai ļauna un muļķīga pasaka. “Nomiršana” Jēzus gaumē ir uz dažām dienām. Saprotams, ja nav Jēzus upura, nav arī “pestīšanas”.
Bībeles autoriem ir Tuvo Austrumu tautu domāšana un mentalitāte. Viņiem sodīt nevainīgos – tas ir normāli. Šādu džihādistu ideoloģiju daži sauc par garīgajām/kristīgajām “vērtībām”. Ja kāds pilnā nopietnībā domā, ka var pārnest vainu no vainīgā uz nevainīgo, viņam ir prāta defekts. Vaina vienmēr ir kopā ar tās autoru, un sodīt var tikai vainīgo. Bībelē rakstītais ir ebreju mahinācija – vainu iesmērēt katram. Tur atbildība par sastrādāto viegli pārceļo no Ādama un Ievas uz miljardiem viņu pēcnācēju. Tad atkal no visiem cilvēkiem uz Jēzu. Murgi! Uz tādu krāmu pavilksies vienaldzīgi cilvēki ar totāli sakropļotu taisnīguma izpratni.