“Kas nav pret mums, tas ir ar mums.” To Jēzus saka par viņa biznesa reklamētājiem – brīnumdariem. Reālajā pasaulē kristieši nedara brīnumus un neatdzīvina mirušos. Viņiem praktiskai lietošanai cits Jēzus teksts: “Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani.” ( Mat. 12:30, Lūk. 11:23).
Lai arī cik labi ir tavi darbi un cēli nolūki, ja neesi kristietis, tu esi Jēzus ienaidnieks pret paša gribu. Saprotams, Jēzus ienaidnieki ir arī kristiešu ienaidnieki. Konsekvence ir acīmredzama – kristiešu naids un reliģiskie kari gadsimtu garumā. Kristietība cilvēcei ir bijusi vispostošākā no visām totalitārajām ideoloģijām. “Viņš tērpies drēbēs, kas asinīs mērktas, Viņu sauc: Jēzus.” (Atklāsmes 19) Var teikt: šis drūmais pravietojums jau ir piepildījies.

Citādi domājošie Jēzus izpratnē ir jāiznīcina*.
*https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/svetrits/svet rits.-studija-biskaps-modris-ozolinkevics.a197 018/

Varētu domāt, ka raidījuma vadītāja un viņas sarunu biedri ir vājprātīgi. Nē, nav! Runāt nesakarīgi ir viņu bizness. Ja kāds pilnā nopietnībā domā, ka vainu var no vainīgā pārnest uz nevainīgo, viņam ir prāta defekts. Vaina vienmēr ir kopā ar tās autoru. Un sodīt var tikai vainīgo. Bībelē rakstītais ir ebreju mahinācija – vainu iesmērēt katram. Tur atbildība par sastrādāto viegli pārceļo no Ādama un Ievas uz miljardiem viņu pēcnācēju. Tad atkal no visiem cilvēkiem uz Jēzu. Murgi!
Ja mūsu sabiedrībā būtu vieta ”kristīgajām vērtībām”, vairums noziedznieku sev nolīgtu aizstājējus – soda izcietējus. Tā būtu morāli degradēta pasaule. Patiesa kristietība ir vājprāta forma. Tā saka psihiatri.

Viena kristīgi “taisnīga” Bībeles aina. Dievs, noslīcinājis cilvēkus un lopiņus, atstāja vienu šaubīgu tipiņu Noasu. Moz. 9:21 -25. Noass gulēja teltī, bija tā “piesūcies”, ka nejaudāja apsegties. Viņa dēls, ienākot teltī, tēvu redzēja piedzērušos guļam kailu. Par šo “drausmīgo” dēla nodarījumu Noass atdeva verdzībā savu mazdēlu (“vainīgā” dēlu). Sodīja notikumā neiesaistītu, nevainīgu jaunekli. “Kristīgā vērtība” bez šaubu ēnas!
Noass – autoritāte kristiešiem. Apskatītās puritāniskās pamācības sekas ir akmenī kaltas. Sengrieķu skulptūras līdz mums nonākušas sadauzītas. Pēdējie, kuri tās redzēja pilnā krāšņumā, bija kristieši. “Kristīgo vērtību” pārņemtajiem cēlās roka skulptūras sadauzīt. Barbarisms!
Bībele ir ļaunu cilvēku sacerēta pasaka. Lai kļūtu par kristieti, jābūt īpaši trulam.