Mācītājs I. Tolstovs – muļķis un svēto rakstu sapratējs – ir spārnots no evaņģēliju panta (Lūk. 10:21): “Tu (Dievs) šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un prātīgajiem un atklājis tās bērniem.” Tolstovs sūkstās, ka šāda Dieva pieeja ir iztukšojusi baznīcas. Kāpēc Dievam noniecināt gudros? Protams, tā nav Dieva ideja vai mērķis. Dievu nav! Reliģijas autori, paši būdami muļķi, nav spējuši uzrunāt gudros. Cik lielam muļķim jābūt, lai ietu uz baznīcu? Mācītāja sprediķī to var apjaust (daži fragmenti):
– plaši stāsta, ka visu varošais Dievs savā komunikācijā ir nespējnieks. Neprecīzi saprastā Dieva vēsts ir radījusi simtiem kristīgo konfesiju. Svētajos rakstos teikts, ka ir viltus sludinātāji (viltus konfesijas). Kristiešiem par postu – nav precizēts, kuras ir viltus konfesijas.
– saka, ka Dieva valstība ir “tuvu”. Evaņģēlijos Jēzus otro atnākšanu Dievs/Jēzus saviem sekotājiem apsola viņu dzīves laikā. Nekā nebija! Ar “tuvu” kristiešiem jāsaprot 2000 gadus un vēl nezin cik. Nemaz nav tuvu!
– Dieva plānam vienmēr vajadzētu būt veiksmīgam. Muļķu pasaulē ir savādāk. Dievam pravietojumu piepildīšana izrādījās neveiksmīga. Pravietojumu pārzinātāji jūdi Dieva plānu neieraudzīja/nesaprata un Jēzu neatzina par savu kungu.
Kristietību ir izgudrojuši muļķi priekš muļķiem. Arī protestantisma pamatlicējs M. Luters teica: ikviens, kas vēlas būt kristietis, lai izrauj savas prāta acis. Ticībai jāsamin zem kājām viss saprāts, prāts un saprašana. Saprāts ir ticības ienaidnieks.