Rasnacis saka, ka Dievam/Jēzum jāpilda paša izdotie likumi. Jēzus arī pilda – ļaujas dzimumlocekļa apgraizīšanai [Lk. 2:21]. Vietnē ebaznica.lv rakstīts: “.. tas (apgraizīšana) notiek tieši tādēļ, ka Dievs ar šādiem darbiem un pavēlēm grib nonāvēt veco cilvēku un darīt dzīvu jauno.” Ko Dievs sevī gribēja nonāvēt, nav skaidrs. Bībele, īpaši Vecā derība, ir sacerēta priekš jūdiem. Komentāros pie 6. oktobra pārraides tas ir iztirzāts: “.. bet svešiniekam (priesterim), kas pieies, būs mirt.” Arī Jaunā derība primāri adresēta tai pašai auditorijai. Viņi Jēzu Kristu “uzmeta”. Ebreji nav kristieši. Katram gadījumam, ja kristietis sevi uzskata par kvēlu Jēzus sekotāju, neliela apgraizīšanas procedūra ir nieks.

Jēzus Kristus ir jūdu teiksmu varonis. Lai kaut vai fiktīvi Jēzu ievilku realitātē, katoļu baznīcā ražoja* Jēzus priekšādiņas, sviedrus, asaras, piena zobus, matus, nabassaites u.c. relikvijas. Jēzus dzimumlocekļa fragments uzradās ap 800 gadu, kļuva par kristiešu relikviju un tiek dēvēts par Svēto priekšādiņu. Pavisam pa Eiropu cirkulēja vismaz 18 „oriģinālās” Svētās priekšādiņas. Svēto priekšādiņu ēšana vai vismaz degustācija bija (salīdzinoši) izplatīta izklaide.
Lasīt šeit:
*https://www.buzzfeed.com/tomchivers/h ow-many-foreskins-does-one-god-need
(ja LSM serveris saitē ieliek liekās atstarpes, tās jāizdzēš)