„Es mīlu latviešu valodu visos tās slāņos un izpausmēs. Un šos slāņus es izmantoju, rakstot savus prozas darbus. Diemžēl dzejā es to nedabonu iekšā,” – tā saka literāts Jānis Rokpelnis. Lirika un ironija, lauki un pilsēta, Vecrīgas patikšana un Jūgendstila nepatikšana - tās ir dažas šī raidījuma pieturzīmes, runājot par Rokpeļņa dzīvi un daiļradi.

Dzejnieks Jānis Rokpelnis dzimis 1945. gadā Rīgā rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē. Studējis psiholoģiju un filosofiju Ļeņingradas universitātē (1963.—1969.).Studijas beidzis LVU Vēstures un filozofijas fakutātē ka filozofs, pasniedzējs (1981.). Strādājis Mākslas muzejā, Rīgas kinostudijā, izdevumos “Literatūra un Māksla”, “Labrīt” un “Karogs”. Bijis docētājs Latvijas ev.lut. Kristīgajā akadēmijā. Bijis Rakstnieku savienības dzejas konsultants, 2004. gadā vadījis dzejas meistardarbnīcu. Sarakstījis daudzus scenārijus leļļu filmām... 2010. gadā par dzejoļu krājumu "Nosaukums" saņēmis žurnāla "Latvju Teksti" balvu dzejā un Ojāra Vācieša literāro prēmiju.