Stornoway  8. oktobrī 1891. gadā

 Mīļā Emilie!

 ...Gribu pastāstīt, ka mums gaužām slikti izgāja uz jūras. Jo mums nolauza klīver- bomi, salauza šonera gafeli un saplēsa visas zēģeles apakš norvēģeriem, bet, paldies Dievam, laimīgi citād nonācām iekš Pēterhead, izlošējam kokus, ieņēmām balastu, tukšas siļķu mucas- 1300 gabali, pilnas ar sāli- 500 gabali un atnācām iekš Strornoway pilsēt laimīgi par 2 dienām.

Tālbraucējs kapteinis Miķelis Miķelsons regulāri rakstīja sievai Emīlijai. Šo vēstuļu  oriģināli  glabājas Ainažu jūrskolas muzejā. Šī muzeja  krājumā lūkoam ne tikai kapteiņa vēstules, bet arī uzzinām, kā glabāja jūrnieku lādes uz kuģa un kas ir lašu un nēģu kumma.

Ainažu jūrskolas muzejs glabā piemiņu jūrskolai un tās absolventiem – latviešu un igauņu kapteiņiem un stūrmaņiem. Tas atrodas vēsturiskajā vietā – kapteiņa Jura Veides kalpu namiņā, kur 1864. gadā tika dibināta pirmā profesionālā  jūrskola toreizējā Latvijas teritorijā. Te  apkaimes puikas bez maksas varēja apgūt  jūrniecības māku.

Viens  no absolventiem ir Augusts Kozenkrāniuss, pēc izcelsmes igaunis, kura ģimene vēlāk nopērk mājas  Ainažos, un trīs no Kozenkrānuisiem – brāļi  Augusts, Voldemārs un Jānis mācās jūrskolā. Jānis un Voldemārs kļūst par stūrmaņiem, bet Augusts – par kapteini. Tagad  muzeja lepnums ir nesen restaurētā  lāde, kas piederējusi Augustam. Tā ir pamatīga melni krāsota koka lāde ar dekoratīvu bārkstainu mežģiņu malu un vāka iekšpuse izdaiļota ar zīmējumu, kurā attēlots burinieks. Stāsta krājuma glabātāja Antra Dūcīte.