Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā uzzināsim par Aizkraukles puses koka amatniekiem ar Dieva dotu talantu - viņu darbi un dzīvesstāsti. Pētīsim galdu, kas reiz piederējis Madei Svilei-Peņģerotei, kurai, savukārt, ir saistība ar Blaumaņa noveli "Purva bridējs". Un iepazīsim Aizkraukles muižas brīvkungu un viņa izdotos likumus par labu zemniekiem.

Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājuma glabātāja Ilzīte Ozoliņa vadā gar sadzīves priekšmetu plauktiem – grozi, karotes, maizes lizes, grābekļi, izkaptis – viss, kas reiz kārtīgā saimniecībā bija nepieciešams. Bet dažas lietas te atšķiras ar savu izskatu – koka griezti drēbju pakaramie, galds ar jancīgām figūrām un filigrāni izgrebts koka kamielis.

Pirms ejam vētīt  muzeja krātuvi, piestājam „Kalna Ziedu” mājās, kur atrodas Aizkraukles muzeja pastāvīgā ekspozīcija, un par to jāpateicas Mades Sviles mārketingam, proti, esmu kārtējā šī muzeja apmeklētāja, kas vēlas redzēt  mēbeli, kas reiz piederējusi noveles „Purva bridējs” Kristīnes tēla prototipam.

Palasot starpkaru Latvijas laika presi, atrodam, ka ne reizi vien Made Svile- Peņģerote popularizē žurnālistiem stāstu par jaunā, kautrā, toreiz iesācēja rakstnieka Blaumaņa jūtām pret viņu. Blaumanis slepus viņai metis baltas rozes pa istabas logu, bet savas, tā teikt, tiesības uz Kristīnes tēlu Made pamatojusi ar to, ka viņa ir atraidījusi kāda bagāta Kokneses saimnieka bildinājumu, sakot  ka precēšot vīru, bet ne māju, un vēlāk arī salaulājusies ar dārznieku Jāni Peņģerotu.  

Turpinot lūkot  stāstus par dažādu laiku un kārtu ļaudīm, kuri  atstājuši lielākas vai mazākas pēdas Aizkraukles puses vēsturē, piestājam pie neliela portreta,  kur redzams vīrs ar vieglu, nedaudz pašapzinīgu smaidu, enerģiskiem sejas pantiem. Smalkais lakatiņš un svārki liecina, ka vīrs  pieder kungu kārtai. Tas ir Aizkraukles muižas īpašnieks barons Kārlis Fridrihs Šulcs fon Ašerādens. Vēsturē viņs iegājis ar to, ka 18. gs. 60. gados izdevis zemnieku tiesības, kurās teikts, ka arī kungu var atzīt par vainīgu.

Tālāk dodamies pāri pagalmam uz krājuma telpām un lūkojam, sākumā pieminēto kokamatnieku darbus.