Aknīstes pilsētas senākā ēka ir 19. gs. 60. gados celtā luterāņu baznīca. Šajā, pēc skata vienkāršajā un askētiskajā namā uzzinām, kādam tam saistība ar starpkaru Latvijas preses izdevumu – žurnālu „Atpūta”, kā enerģiskās draudzes dāmas savulaik rīkoja “bazārus”, lai vāktu līdzekļus jauna dievnama celtniecībai un kurā vietā baznīcā skanēja Ziemassvētku melodijas.

Kāpēc es jums vēlos pastāstīt par Aknīstes luterāņu baznīcu? Tāpēc, ka iesākums bija šāds: ierakstīju raidījumu par Aknīstes novadpētniecības muzeju un muzeja vadītāja Līga Jaujeniece piedāvāja aplūkot arī šīs pilsētas luterāņu dievnamu. Pirms tam izbaudījusi Līgas interesanto stāstu par muzeju, piekritu uz brīdi ieiet baznīcā, būs kāds fragments, ko pievienot muzeja raidījumam, nospriedu pie sevis.

Piebraucām pie ļoti parastas vienstāva garenas ēkas – tā vairāk atgādināja sendienu dzīvojamo māju, kas padomju gados apšūta ar baltiem silikātķieģeļiem, vien neliels brūns tornītis ar krustu galā liecina par tās piederību kristīgai celtnei.

Iekšpusē arkveida griesti apšūti ar dēļiem, altāra sētiņa, Kristus attēls – tas vairāk atgādina vienkāršu un askētisku lūgšanu namu, ne senu baznīcu. Bet caur Līgas Jaujenieces košo stāstījumu un garšīgo valodu baznīcas vēsture gluži kā ballē Pelnrušķīte no necilas kalpones pārvēršas daiļā princesē.