Daugavpils Universitātē ir aplūkojams liels un krāšņs albums „Terra Mariana” – faksimilizdevums darbam, kas 1888.gadā tika uzdāvināts pāvestam Leonam XIII Vatikānā. Šajā albumā lūkojam gan kristietības, gan mākslas, gan Latvijas vēsturi. Bet Naujenes pagasta Slutišķu vecticībnieku centrā iepazītam šai konfesijai piederīgo sadzīvi – sarkano stūri ar lūgšanu tērpu, ikonas, ļestovku, rušņikus un krievu krāsni.

Vecticībnieku dzīve Slutišķos

Braucot no Daugavpils uz Krāslavu, vietā, kur Daugava savu daiļumu izrāda lokus mezdama, Naujenes pagasta Slutiškos atrodas unikāls objekts Latvijā – Slutišķu vecticībnieku sādža. Rakstos šis ciems minēts vairāk nekā pirms 200 gadiem. Lai gan pirmās vecticībnieku grupas Latvijas teritorijā apmetās jau 17. gadsimta vidū, kad Krievijā patriarhs Nikons sāka reformēt šo ticību. Tos, kas šai reformai nepiekrita, sāka vajāt un sodīt, vecticībnieki glābiņu meklēdami izklīda pa visu pasauli un arī Latvijā viņi rada patvērumu.

Slutišķu sādžā no pārdesmt mājām, kas te agrāk bija, palikušas 10 un Jermolajevu ģimenes nams pirms pāris gadiem tika pārdots Naujenes muzejam. Māja tika atjaunota un tagad te interesenti gida pavadībā var aplūkot vecticībnieku ģimenes dzīvi. Kopā Naujenes novadpētniecības muzeja speciālisti Ludmilu Pimenovu dodamies iekšā guļbaļķu namā, galva, te, caur durvīm ejot, ir jāpieliec, jo durvju aila ar nolūku ir būvēta zema - cilvēk, nāc iekšā, noliec galvu, Dievu godinot.

Lūgšanu krelles jeb ļestovka, no senkrievu vārda „лествица” – kāpnes, ir pīta vai cilpveidā aplī sašūta ādas vai auduma lenta, kurā ir 102 „pakāpieni”. Savukārt podrušņiki – mazie auduma kvadrātiņi domāti tam, lai, zemu lūgšanu izpildot, cilvēks nepieskaras grīdai un nenosmērē rokas. Paliktnīšu raksts, ko rotā vairāki kvadrāti, nav gan smukuma pēc, bet katra kvadrāta skaits un izskats ir stingri noteikts: piemēram, viens simbolizē zemi, tad četri - četrus evaņģēlistus, pieci – Kristus rētas, 12 – apustuļus.

Skatot tālāk stingros kanonus vecticībnieku ikdienā Ludmila Pimenova uzskaita. kā jāizskatās šai ticībai piederīgajiem.

"Terra Marina" lappušu noslepumi

Ārpus kadra palika spoži patvāri, pamatīgi izbūvēts pagrabs, kur arī tagad glabājas burkas ar marinējumiem un ievārījumiem. Bet to jums pašiem jāizbrauc apskatīt un atceļā var piestāt Daugavpilī, kur var sekot līdz citas kristīgas konfesijas vēsturei, proti, universitātes galvenajā ēkā, otrā stāva vestibilā ir aplūkojams grezns albums, kurā redzama gan katoļticības vēsture, gan mākslas cienītājiem te ir ar ko acis pamielot, skatot krāšņās ilustrācijas albumā.

Tas ir albums „Terra Mariana”, kuru 1888. gadā baltieši uzdāvināja Romas pāvestam Leonam XIII priesterības 50 gadu jubilejā. Albums “Terra Mariana” vēsta par kristīgās ticības izplatīšanos Latvijā un Igaunijā – kādreizējā Livonijā, ko mēdz dēvēt par Marijas zemi (Terra Mariana) vai Māras zemi.

Vēsturnieks Henrihs Soms, Daugavpils Universitātes asociētais profesors, ir ilgi un pamatīgi pētījis šo izdevumu un nu viņš, baltiem cimdiem rokas, atver pamatīgi būvēto aizsargstiklu un saudzīgi šķir grandiozā sējuma lapas, un iepazīstina ar šī izdevuma izskatu un tapšanas vēsturi.

Līdzās greznajam albumam, ikviens datora monitorā var rūpīgi aplūkot katru lapu, izlasīt gan komentārus gan arī izdevuma teksta tulkojumu no latīņu valodas.