27. oktobrī, pieminot dzejnieku Aleksandru Čaku 123. dzimšanas dienā, viesosimies viņa muzejā Rīgā, Lāčplēša ielā 48, kas ierīkots dzejnieka pēdējā dzīvesvietā. Tur uzklausām stāstus par A. Čaka tēvu, šuvēju Jāni Čadaraini, un viņa darinātajām drēbēm dēlam, par viņa draugu, mākslinieku biedrības „Zaļā vārna" dibinātāju, gleznotāju Jāni Plasi un par dzejnieka darbistabas mēbelēm.

Skatot Aleksandra Čaka muzejā fotogrāfijas, kur dzejnieks redzams nevainojami pašūtos uzvalkos un mēteļos, labi pieguļošās platmalēs un spodros apavos, var viegli iztēloties Čaku ormaņa ratos dodoties uz kādu krogu vai draugu un kolēģu rīkotu saietu. Bet varbūt vieglāk iedomāties, kā draugi kāpj pa daudzdzīvokļu nama kāpnēm Lāčplēša ielā 48, zvana pie durvīm, apsveicinās ar dzejnieka tēvu, kurš turpat pirmajā istabā novāc drēbnieka piederumus no darba galda… Un te  arī pagaidām apstāsimies, lai sāktu  stāstu par  Aleksandra Čaka tēvu – šuvēju Jāni Čadaraini un viņa darinātajām drēbēm dēlam. Tātad 8.dzīvoklis Lāčplēša ielā 48. Pirmā istaba, kur savulaik  kungu uzvalkus šūdinājis Jānis Čadarainis.

Muzeja dārgumu sarakstā ir saglabājušies apģērbi, kurus savulaik ir darinājis Jānis Čadarainis un daži no šiem apģērbiem ir izlikti apskatei arī šī ieraksta laikā. Līdzās drēbniekmeistara diplomiem var aplūkot  tumšu vesti ar zīda oderdrānu un paīsu jaku, kas sadiegta kopā no diviem brūnas krāsas vilnas audumiem.

Nākamā saruna par Čaku noris viesistabā pie neliela apaļa galda, kas tāpat kā visas citas mēbeles šeit ir saglabājušās no tiem laikiem, kad te mita dzejnieks kopā ar tēvu. Galdu klāj mātes izšūta balta sedziņa un muzeja vadītāja ļauj pārlapot senu biezu fotoalbumu, kur uz labu laimi uzšķiru fotogrāfiju ar dzīru ainu – smaidošs Čaks treju jaunu daļu sieviešu ielokā.

Un te seko muzeja galvenās krājuma glabātājas Solvitas Elertas stāstījums par vienu no biedrības „Zaļā vārna” jampampiem, jeb kā tolaik presē rakstīja – "jampamps ir zaļvārniska dzīves prieka izpausme", un par vienu no šīs biedrības dibinātājam gleznotāju Jāni Plasi.

Līdzas viesistabai ir pati galējā, izmēros neliela ar vienu diagonālu sienu – dzejnieka guļam- un darbistaba. Vienkāršs grāmatplaukts, pašaurs dīvāns, neliels Art Deco stila galdiņš, drēbju kumode, bet rakstāmgalds smagnējām virpotām kājām šķiet iespaidīgākā šīs istabas mēbele.