Dienvidkurzemes novada Lažas pagasta Apriķu muzejā uzklausām stāstus par Apriķu skolas sākumu un lūkojam skolēnu sarakstu 1741. gadā. Apskatām muzeja krājuma ūnikumu - senāko fotodarbu - ferotipu no 19. gs. 70. - 80. gadiem. Uzzinām arī, par kādu naudu Apriķu zemnieks "Plaušu" mājas pircis 1863. gadā un dzirdēsim jauku 20. gadsimta. 50. gadu bērnības laiku stāstu par "konfekšu balodīti".

Apriķu muzeja vadītāja Aina Cērmane ir rūpīgi gatavojusies šim ierakstam un izlikusi uz galda fotogrāfiju albumus, kuros redzams gan muižas īpašnieku baronu Osten-Zakenu nams, gan kalpu mājas. Stāstu viņa sāk ar atmiņu pierakstu, ar ko šī gadsimta sākumā dalījusies toreiz 97 gadus vecā Anna Melle, kuras tēvs bijis par vagaru Apriķu muižā.

Bez sendienu virtuves Apriķu muižas kungu namā ir arī daudz liecību par skolu, fonā skanošās dienas gaismas lampas ieskaitot, bet stāstu par izglītību Aina Cērmane iesāk ar atsauci uz vācbaltu dzejnieka un ceļojumu aprakstnieka Ulriha fon Šlipenbaha drukāto.

2021. gada rudenī Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā tika atklāta izstāde “Trauslās atmiņas. Dagerotipi, ambrotipi un ferotipi Latvijā”. Kā teikts izstādes aprakstā: "Dagerotipija, ambrotipija un ferotipija jeb t.s. tiešā pozitīva tehnika uz vara, stikla un dzelzs plāksnītēm ir pirmās un senākās fototehnikas, kas radītas 19. gadsimtā un nelielā skaitā saglabājušās arī Latvijā." Par  izstādē pārstāvēto darbu no šī ieraksta vietas stāsta Apriķu muzeja krājuma glabātāja Dzintra Jankovska.

Uz laika zoba apskretušas plānas metāla plāksnes redzamas trīs nezināmas jaunas sievietes, pozējot tikpat nezināmam fotogrāfam, kurš tolaik šo darbu  uzņēma Apriķu pusē. Muzeja darbinieces cenšas glabāt un saudzēt še rodamās vērtības arī tad, ja lietām, kā minētajām fotogrāfijām, nav zināms stāsts, vai stāsta pavediens apraujas. Aina  Cērmane rāda fotogrāfiju albumu, kur redzama jauna sieviete tautastērpā un līdzās fotoalbumam tas pats vainags, kas attēlā tautastērpa valkātājai galvā

Lietu apskatu noslēdzam ar mīļuma pilnu stāstu par pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidu, kad tagad  kaimiņu pagastā dzīvojošā Biruta Neiburga kopā ar vecmāmiņu Jūli Zālīti-Elksnīti  Bībeli lasīja. Par to liecina  savulaik Kuzņecova fabrikā darināts fajansa balodis.