Vaļa skriemelis, kas izskatās pēc celma ar garu laivas ķīli, pirms aptuveni 50 gadiem tika uzdāvināts toreizējai Rīgas Medicīnas institūta studentu zinātniskajai biedrībai. Tā bijusi velte no kādas citas, tolaik brālīgās padomju republikas studentu zinātniskās biedrības. Un kā vēstī nostāsti, tad studenti šo skriemeli izmantojuši kā sēdvietu, jo tā līdzenā, apaļā virsma tā vien aicina piesēst uz tā. Tagad tas atrodas aiz stikla Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzejā, kur kopā ar muzeja vadītāju un medicīnas vēsturnieci Ievu Lībieti dodamies uz muzeja krājuma telpām, lai ar interesi un cieņu ieskatītos cilvēka ķermeņa daļās.

Izzinām, cik maksāja skelets pagājušā gadsimta 20.-30. gados, kā notika „Ģindeņa sastādīšana". Kā savulaik, pateicoties Anatomijas institūta darbinieku aizrautībai, tapa fotoplašu kolekcija. Vēl arī stāsti par to, kā tapa vizuāli skaistākie eksponāti - korozijas preparāti - un kā 19. gadsimta sākumā veidoja iekšējo orgānu preparātus.

Anatomijas muzeja kolekcijā skaita ziņā vislielākā ir kranioloģiskā jeb galvaskausu kolekcija. Muzeja interneta vietnē teikts, ka muzejā glabājas ap 600 dažādu Latvijas iedzīvotāju galvaskausu, no kuriem vecākais ir 6. gadsimtā dzīvojuša senā zemgaļa galvaskauss, kas atrasts izrakumos Dobeles pusē. Kopā  ar Ievu Lībieti veram vaļā krājuma durvis un dodamies iepazīt galvaskausus.

Anatomisko kolekciju sāka veidot pagājušā gadsimta 20. gados, kad  jaundibinātajā Latvijas Universitātē Medicīnas fakultātes Anatomijas Institūtā  tiek atvērts arī Anatomijas muzejs. No tiem laikiem saglabājusies minētā galvaskausu kolekcija, slapjie preparāti, korozijas preparāti, par kuriem runa būs raidījuma turpinājumā. Bet tolaik institūta darbinieki vēl neapjauta, ka šodien muzeja krājumā nonāks viņu profesionālos nolūkos radies arī daļēji vaļasprieks.

Turpinām ekskursiju gar krājuma plauktiem un nonākam pie vizuāli krāšņākajiem krājuma dārgumiem, kādus var skatīt arī ekspozīcijā – bronhi kā žuburoti zari, limfvadi kā koraļļi, asinsvadi kā mežģīnes. Tādus preparātus pagājušā  gadsimta 20. -30. gados gatavojis preparators Jāzeps Poļikēvičs.

Turpinot pētīt medicīnas vēstures attīstību, atkāpjamies vēl vairāk atpakaļ laikā un nonākam pie ļoti īpašas kolekcijas, ko nesen Anatomijas muzejam novēlēja anatomijas vēsturnieks no Šveices – Oskars Baldomero. Runa ir par to, kā preparēja un saglabāja iekšējos orgānus, kad tos vēl nelika formalīna šķīdumā.

Muzeja apmeklētāji jaunos eksponātus, gan sirdi, piebāztu ar pakulām, gan citus eksponātus, kas liecina par anatomijas vēsturi 18. - 19. gadsimtā varēs aplūkot septembrī.