Artūrs Hartmanis, puika būdams, sācis vākt senlietas no dzimtā novada, tagad viņa kolekcija jau ir labi zināma un iekļauta vairākos tūrisma ceļvežos. Sertificēti mērtrauki, radio abonomenta atļauja, piena pieņemšanas grāmatiņa un vācu armijas ķivere, kas pēckara gados izmantota kā benzīna piltuve – gan šie, gan vēl citi eksponāti ar kolekcijas saimnieka stāstiem sniedz ieskatu Pampāļu vēsturē.

Fotogrāfiju albumi ir tikai neliela daļa no Artura Hartmaņa kolekcijas – te redzami Pampāļu iedzīvotāji, ēkas un dzirdami  kolekcijas saimnieka stāsti. Ēka, kas celta uz senajiem  ūdensdzirnavu pamatiem arī ir pieder pie Pampāļu vēstures, Padomju gados te uzbūvēts atpūtas komplekss un vēl arvien te aplūkojamas impozantās lustras un kā stāsta Artūrs Hartmanis, tad  savulaik šis nams bijis kā nestandarta  paraugs PSRS tipveida arhitektūrā.

Košs eksemplārs šajā ekspozīcijā ir paliela Latvijas karte, kuru savulaik rūpīga māmiņa devusi līdzi meitai, lai bērns neapmaldās, kad apciemojis vecmāmiņu.

Šajā  seno dokumentu un   dažādu  pierakstu ekspozīcijā cilvēks var pavadīt ilgu laiku. Pirms ejam tālāk, vēl stāsts  no  pagājušā  gadsimta 30. gadiem – Kuldīgas  apriņķa zirga pase.

Ievērojamu daļu Artura  kolekcijas  veido Otrāp asaule kara  eksponāti, jo  kara beigās te norisinājās  sīvas kaujas. Vēl aizvien katru gadu tiek saukti atmīnētāji, kas tuvējo laukos atrod kādu nesprāgušu šāviņu. 

Pampaļu iedzīvotāji  bijuši praktiski cilvēki un  pēc Ptrā pasaules kara likuši lietā še pamestos kareivju piederumus, piemēram, vācu armijas bruņucepuri, kurai virspusē pielodējuši klāt metāla cauruli un to izmantojuši kā piltuvi.