Vēsturi iepazītam Auces novadā: Ukru vēstures istabā minam mīklas un lasām pierakstus par šī pagasta pagātni, bet Auces vēstures mantojuma saglabāšanas un atbalsta biedrībā lūkojam skolas liecību no 1912. gada, senu Latvijas armijas formu un fotogrāfijas ar Auces skatiem no 20. gadsimta 30. gadiem.

Auce: Latvijas armijas forma, tālruņi, radioaparāti un cara laika liecība

Līdz  pagājušā gada janvārim Auces vēstures mantojuma saglabāšanas un atbalsta biedrību vadīja Kosts Žasins, ieredzēts un cienīts aucēniešu vidū, savulaik bijis gan policists, gan vēlāk darbmācības skolotājs, brīvajā laikā teju 20 gadu garumā vācis  senlietas, kuras  veido iespaidīgu krājumu Kosta Žasina speciāli izbūvētajā  ēkā.

Pērn janvārī vēstures mantojuma apkopotājs aizgāja viņsaulē un tagad senlietu krājumu pārņēmis viņa, ja tā var teikt, kolēģis vēstures mantojuma krāšanā, Māris Paulauskis.

Kāpjam pa kāpnēm, kurās  margu vietā iestrādāti šauteņu stobri, kāpņu galā kā dekoratīvi elementi iestiprinātas granātas, bet kā lampu abažūri ir izmantoti mīnmetēju lādiņi - tā asprātīgā un mākslinieciskā veidā Kosta Žasins savulaik licis lietā senās krājumam nederīgās ieroču detaļas. Ekspozīcijā var aplūkot gludekļus, šujmašīnas, gaļas maļamās mašīnas, galda piederumus, tālruņus, radioaparātus, bet pārsteidz ne pašu priekšmetu klāsts, bet to izkārtojums.

Pedanti un kārtības mīlētāji te var atbraukt un papriecāties par to, kā minētās lietas ir izliktas - kā zaldāti ierindā taisnās līnijās. Bet skatot interesantākos atradumus, vaicāju Mārim Paulauskim, kas, viņaprāt, te ir tas ievērojamākais? Tā esot Latvijas armijas forma, kas ilgi glabāta papīra maisā, kas, savukārt, ražots Vācijā Otrā oasaules kara gados.

Iespaidīga ir arī numismātikas kolekcija, gan spožas lata monētas, gan mazītiņas nomelnējušas naudiņas no senākiem laikiem.

Savukārt, runājot par cita veida eksponātiem Auces vēstures mantojuma saglabāšanas un atbalsta biedrībā,  sajūsmina neredzēta skolas laiku liecību,  pirmkārt, tās senums – liecība izdota 1912. gadā tagadējā Nīcas novada Rudē, otrkārt, dokumenta izskats – tā ir rotāta ar Krievijas impērijas  monarhu attēliem – Romanovu dinastijas pirmā - 1613. gadā kronētā cara Mihaila un  toreizējā, arī pēdējā Krievijas cara Nikolaja ģīmetni. Liecība drukāta un skolotāja ieraksti tajā ir latviešu valodā.

Ukru noslēpumi jāatklaj katram pašam

Ukru vēstures istabā redzami sadzīves  priekšmeti un darbarīki, kas savulaik piederējuši šī pagasta iedzīvotājiem, arī  senākais priekšmets – akmens cirvis, kas reiz uziets uz lauka, bet visvairāk materiālu par šīs puses pagātni rodam mapēs un pierakstos, kas te izlikti gan plauktos, gan uz galda, kur ikviens interesents var piesēst un palasīt pats, ko Ukru novadpētnieki ir savākuši par savu pagastu.  Kopā  ar Ukru tautas nama un Ukru vēstures istabas vadītāju Guntu Razdovsku lapojam šos materiālus.

Bet ne jau tikai mīklas vien ir Ukru vēstures istabā, līdzīgi kā Auces  krātuvē arī te lasāmi un skatāmi  materiāli par  saimniecisko dzīvi starpkaru laikā un padomju gados. Te 1936. gadā bija piecas dažādas tirdzniecības vietas, dzirnavas,  zāģētava, un  pienotava, kurā ražoja augstas kvalitātes sviestu.