Naujenes novadpētniecības muzejā apbrīnojam musturdeķi - vairāk nekā 500 metrus garu no gabaliņiem darinātu segu, kas savienoja Daugavas abus krastus; uzzinām, kas ir rušņiks un kā šajā pusē izšuva dvieļus; aplūkojam arī tēlnieces Valentīnas Zeiles darināto vecmāmiņas portretu un uzzinām, kādas vecticībnieku dzimtas šujmašīnas stāstu.

Augšdaugavas novada Naujenes ciemā esošajā novadpētniecības muzejā kopā ar muzeja vecāko  speciālisti Māru Kampāni apbrīnoju izrakstītus linu dvieļus, bet šie nav vienīgie rokdarbi, kuriem šajā raidījumā pievērsīsim uzmanību.

Ikviens, ienākot muzejā, noteikti kā pirmos pamanīs pamatīgus krāsainus rituļus, tā, it kā kāds būtu siena ruļļus noadījis vai notamborējis. Tā ir Ginesa rekordu cienīga sega, tiesa, pagaidām vēl šis darinājums nav pieteikts rekordu grāmatā, bet  tas ir Lielā Augšdaugavas musturdeķa darinātāju plānos. Šī sega vairakkārt ir pieminēta plašsaziņas līdzekļos, tāpēc atskatāmies uz tās tapšanas datiem un uzzinām tās patieso garumu šobrīd.

Par saknēm runājot, nebaidīšos apgalvot, ka pasaulē zināmākā naujeniete ir tēlniece Valentīna Zeile, dzimusi Naujenes pagasta Viļušu ciemā, pagājušā gadsimta 50. gadu vidū ienāca pašmāju tēlnieku saimē kā spilgta un radoša personība un 80. gados pārcēlās uz dzīvi Francijā, un līdz šai baltai dienai Parīzē turpina darboties tēlniecības jomā, radot darbus pati un skolojot topošos māksliniekus.

Naujenes muzejā tēlniecei ir veltīta atsevišķa ekspozīcija, kur atvērtajā krājumā var redzēt Valentīnas Zeiles darbus. Māra Kampāne pieved pie ģipsī  veidota  portreta; skatos uz krunkainu sieviņu, cieši sakniebtām lūpām, lakatiņu ap galvu.

No adītiem, tamborētiem un arī mālā, ģipsī un bronzā darinātiem rokdarbiem esam nonākuši pie izšuvumiem. Muzeja otrajā stāvā var apskatīt izrakstītus dvieļus, sarkaniem krustdūrieniem etnogrāfiski raksti, košiem diegiem ziedu vijumi, bārkstaini un vienkārši nebalināta lina gabali. Te ir stāsts par vecticībnieku rušņikiem.

Naujenē jau izsenis darbojas šūšanas kursi, ciemā bija drēbnieku darbnīca un   šujmašīnas  bija daudzās mājās, tostarp arī vecticībnieku saimēs, kur  sievietes ar rokām darināja ne tikai minētos dvieļus, bet šuva arī apģērbu. Sākotnēji ar plaši pazīstamo „Singer” firmas šujmašīnu un padomju laikos jau ar elektriskajām mašīnām, ražotām Krievijas rūpnīcās. Māra Kampāne aizved uz krājuma telpām, lai parādītu īpašu hibrīdu – Skotijas un Krievijas pilsētas Podoļskas ražojumu.