Bijušajā Baložu Kūdras fabrikas teritorijā braucam ar seno kūdras bānīti un klausāmies stāstus par pagājušā gadsimta 50.-80. gadiem, kad te šis bānītis vadāja kūdru un strādniekus.

2013. gadā Baložu kūdras dzelzceļu plānoja nojaukt, jo tas vairs sen nedarbojās, sliedes bija vietām nozagtas, dzelzceļš aizaudzis, bet  dzelzceļa vēstures entuziasti ķeras pie atjaunošanas darbiem. Dāvis Bušs kopā ar domubiedriem ir izveidojis biedrību  „Bānīša draugu klubs” un ir šīs biedrības valdes priekšedētajs. Tērpies dzelzceļa strādnieka tērpā, Dāvis aicina vienā no vagoniem un uzsāk stāstu par Baložu pilsētu, kas ir izaugusi no bijušā kūdras fabrikas strādnieku ciemata, kas te izveidojās tūlīt pēc Otrā pasaules kara.

Ēdnīcas vagonā, skalojoties ūdens tvertnei, bānītis uzsāk savu lēno gaitu pa kūdras  purvu, tikām ceļotājs var mielot acis pa logu redzamajā ainavā – skatot šokolādes krāsas laukus ar kūdras pakalniem kā milzu trifeļu konfektēm, vai aplūkot  vagonu seno interjeru un palasīt informāciju, kas  kopā ar fotogrāfijām ir bagātīgi izvietota pie vagonu sienām.

 Minētajā ēdnīcas vagonā ir saglabājušies  oriģinālie  finiera krēsli  un  galdi, virtuves iekārta un pat translācijas aparāts „Sibirjak 303”, pa kuru tagad  braucienā laika skan audio gida stāstījums.