Kā var padzerties no caurumotas māla krūzes, kur atrasts mamuta ilknis, ievērojami Matīsu dzimtas pārstāvji, Balvu iedzīvotāji fotogrāfes Intas Rukas darbos un dīķī nogremdēta bufete - stāsti, kas ierakstīti Balvu novada muzejā.

Vispirms ieskats krājuma dārgumos, kas eksponēti nesen atvērtā izstādē. Turp dodos ar Balvu novada muzeja galveno krājuma glabātāju Janīnu Vīksnu un pirmais priekšmets, pie kā aizķeras mana acs – paliela cilindriska māla krūze augšpusē sacaurumota kā siets.

Interesants ir fakts, ka  minētās krūzes autors savulaik ir cildināts kā Cēsu puses podniecības meistars. Tā piemēram, 1983. gada februāra laikrakstā „Padomju Druva”  rakstīts par pazīstamu un iecienītu podnieku, Balvu pusē dzimušo Jāni Baltiņu, kurš uz Cēsīm atnācis 1929. gadā un sācis veidot dažādu stilu un formu traukus, kuros parādās Latgales keramikas elementi.

Janīna Vīksna vadā mani par zāli, kur aplūkojami gan militāriem mundieri, gan apbalvojumi, gan dzimtas fotogrāfijas. Valdis Matīss dzimis Rugājos skolotāju Ādolfa un Alīnas Matīsu ģimenē. Jau skolas gados viņš zināja, ka grib savu dzīvi saistīt ar militārām lietām .Pēc vidusskolas Valdis devās uz Ļeņingradas artilērijas skolu vēlāk turpināja izglītoties Ļeņingradas Artilērijas akadēmijā. Gribējis mācīties tālāk, taču Ģenerālštāba akadēmija viņam bija slēgta, jo tēvs bija pretpadomju elements un radi dzīvoja ārzemēs. Taču Maskavas Frunzes kara akadēmijas aspirantūrā viņu pieņēma, un tur četru gadu laikā Valdis Matīss izstrādāja disertāciju, saņēma militārā docenta grādu un strādāja par katedras vadītāju.

Tūlīt pēc 1991.gada militārā puča Valdis Matīss uzrakstīja iesniegumu par atvaļināšanos no armijas. Jau rudenī viņu uzaicināja uz Latvijas Republikas Augstāko Padomi un lūdza gatavot priekšlikumus Latvijas Bruņoto Spēku un Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas izveidei. Vēlāk Valdis Matīss  bija militārā atašejs ASV un Kanādā,  un no 2003.gada - LR Aizsardzības ministrijas militārais atašejs Krievijā. 2010. gadā viņš devās mūžībā un tad viņa atraitne Īrisa Elvīra Matīsa nodeva vīra piederīgās lietas muzejam.

Valda Matīsa atstātais mantojums izstāsta veselas dzimtas stāstu un tikpat nozīmīgs tik citā rakursā  ir fotogrāfes Intas Rukas devums muzeja krājumam – viņas melnbaltajās fotogrāfijās tvertie balvu apkaimes ļaudis, kurus viņa trīs gadu garumā šeit ciemojoties, iemūžināja fotokadros.

Noslēgumā stāsts par vēl vienu priekšmetu no bagātīga muzeja mantojuma, ko savulaik atvēlējis Kārlis Ozoliņš. Dzimis pirms 120 gadiem, strādājis par skolotāju, bet līdztekus pedagoga amatam nodarbojies ar novadpētniecību,  pats dziedājis korī un arī vadījis vietējos korus. Kā par viņu rakstīts Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāzē, tad jauktajā korī dziedāt viņš sāka ap 1920.gadu, kad pēc Pirmā pasaules kara Balvos tika organizēts koris  Polfandera vadībā. Kārlis ar māsu katru svētdienu kājām gāja 13 kilometrus uz mēģinājumu. Vēlāk pēc kara Kārlis ar sievu dziedājis Balvu Kultūras nama korī, pēc tam – arī rajona skolotāju korī. Pēdējie viņa Dziesmusvētki, kuros viņš piedalījās 86 gadu vecumā bija 1990.gadā.  Muzejā tagad ir iekārtota istaba, kuras interjers komplektēts ar priekšmetiem, kurus savā laikā izmantojis skolotājs un Janīna Vīksna mani pieved pie gaišas masīvkoka bufetes.