Krāsainas spalvas pie cepures, kurpes ar sprādzēm, vairāk nekā pusotru metru garš ierocis, zobens, musketes dakša, šaujampulvera kārbiņas - tādi izskatījās 17. gs. karotāji, kuri tolaik uzturējās Bauskas pilī. Bauskas pils muzeja krājumā un militārajā ekspozīcijā iepazīsim musketes, lielgabalus, uzzināsim, kā šie šaujamieroči darbojas, aplūkosim musketiera tērpu un apavus un gūsim atbildi uz jautājumu - kā varēja kļūt par musketieri.

Poļu – zviedru kara laikā, kas ar pārtraukumiem risinājās no 17. gadsimta sākuma līdz tā paša gadsimta 60. gadiem, Bauskas pilī, kas līdz tam bija Kurzemes – Zemgales  hercogistes īpašumā, pārmaiņus uzturējās te zviedru, te poļu karaspēka kājnieki un artilēristi. Tāpēc iepazīstam pils muzeja militāro ekspozīciju un krājuma priekšmetus, jo, kā atzīst Bauskas pils muzeja speciālisti Jānis Grūbe un Ruta Garklāva, pēdējo divu gadu laikā minētā ekspozīcija ir krietni papildināta, izveidotas musketieru tērpu rekonstrukcijas un  apmeklētājiem tagad ir iespēja papriecēt acis pie 17. gs. militārā aprīkojuma.

Muzeja krājuma nodaļas vadītājs Jānis Grūbe vispirms stāsta par šaujamo ieroci, kam ļoti garš stobrs un vēl atbalsta spieķis, kur šaujamo atstutēt. Savukārt Bauskas pils muzeja zinātniskā un izglītojošā darba nodaļas vadītāja Ruta Garklāva turpina stāstu, kā musketes tika izmantotas kaujas apstākļos.

Apbruņojies ar šādu musketi un vēl arī zobenu, musketieris devās kaujā, tērpies pusbiksēs, pogainos pagaros svārkos, krāsainas spalvas pie cepures,  un kurpes ar sprādzēm – tāds bija musketiera ietērps. Ruta Garklāva un Jānis Grūbe rāda pie pils veiktajos izrakumos atrastās kurpju un jostas sprādzes un pogas un turpina stāstu par 17.gs. pirmās puses karotājiem Eiropā.

Ieskatu Bauskas pils militārajā vēsturē var gūt jau, nonākot pils teritorijā, kur uzstādīti 2 – 3 tonnas smagi lielgabali uz lafetēm, jeb koka balstiem ar riteņiem. Mazāks tā laika lielgabals ar visu aprīkojumu skatāms ekspozīciju zālē.