Kā  kopā sadiegtas sniegpārslas izskatās mežģīņu apkakle, kas ir tikai viens eksponāts Bauskas pils muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā "Tērps un rotas Kurzemes hercogistē laikā 1562. – 1620. gadam ".  Te lūkojam senās zīda zeķes, stāvās krokotās apkakles, izzinām tērpu darināšanas un valkāšanas smalkumus un kāpēc dāmas tolaik maskas nēsāja arī ikdienā.

16. gadsimtā modi diktēja spāņu galms – smags monumentāls tērps, kas pauda tā valkātāja bagātību un pārākumu. Zīds, samts, brokāts,  veļai – lins – tie bija materiāli, no kādiem augstmaņiem darināja tērpus. Tādos arī tērpās Kurzemes-Zemgales hercogistē Ketleru dinastijas pārstāvji, kad še sāka valdīt hercogs Gothards un viņa sieva Anna.

Izstādes "Tērps un rotas Kurzemes hercogistē laikā 1562. – 1620. gadam " autore bijusī Bauskas pils muzeja speciāliste Taiga Skane rāda stendus, kuros redzamas oriģinālas tērpu un rotu detaļas, tās atrastas tepat arheoloģiskajos izrakumos. Izstādē arī tērpu piegrieztņu kopijas no 16. - 17. gs. drēbnieku meistaru grāmatām, pie sienām gleznu kopijas, kurās redzami  parādes tērpos gleznoti tā laika Eiropas augstmaņi, bet

lielāko uzmanību piesaista atdarinātie tērpi – grezni, smagnēji, tie ļauj apjaust gan tā laika stilu, drēbnieku māku un aizdomāties par to, cik ērti tādos jutās valkātāji.

Taiga Skane pieved pie vīriešu tērpa atdarinājumiem - biezi stepēti kamzoļi, kruzuļainas apkakles un divu veidu bikses, ko tolaik valkāja – vienas kā tādi apaļi šorti, sauktas par „spāņu kabatbungām”, otras – garumā virs ceļiem, aizgūtas no 16. gs. otrās puses vācu un zviedru karavīru garderobes. Kājās tika vilktas garas zeķes. Arī izstādē viena tāda darināta no brūna zīda.

Laižot skatu zemāk, acis nevar novērst no vēl vienas interesantas kungu tērpu detaļas – bikšu priekšā kā tāds drēbes uzkalniņš, kā falla cepure greznojas  polsterēta bikšu klape.

Vēl citas apģērba detaļas: jo krāgas lielākas, jo cepures mazākas. Ka var lasīt šīs izstādes katalogā, tad  16.- 17. gadsimtu mijā zobgaļi šīs milzīgas krokotās apkakles sauca par dzirnakmeņiem. Bet skatoties tālāk, vai šajā gadījumā – zemāk, nonākam pie apaviem. 16.gs. 2. pusē un 17.gs. sākumā vīriešu kurpes darināja no plānas ādas, bet sieviešu – no samta, tafta un atlasa audumiem. Apavus rotāja ar dārgakmeņiem, pērlēm, krāsainiem stikliem, izšuvumiem un mežģīnēm. Interesanti tā laika apavi bija dāmu virskurpes - čopines uz milzīgas platformas un augstumā tādas, ka mūsdienās Lēdija Gaga tās labprāt ieliktu savā ekscentrisko apavu kolekcijā.

Savdabīgs  tērpa aksesuārs bija maska, ne tāda, ko ierasts redzēt Venēcijas karnevālos, bet vienkārša melna auduma maska un, kas ir pats interesantākais, masku pie sejas piestiprināja, turot to mutē aiz mazas bumbiņas vai pogas, kas iešūta maskas iekšpusē.

Par šo detaļu savai kolēģei Taigai Skanei palīdz stāstīt Bauskas pils muzeja speciāliste un seno deju grupa „Galms” vadītāja Ilona Ozola.

Piebildīšu, ka  minēto tērpu detaļas ir  pieejamas turpat izstāžu zālē un katrs var pielaikot kādu fragmentu no šiem tērpiem un tāpat var arī aplūkot, kā tad tērpās tā laika pils kalpotāji, jo  muzeja darbinieki ir ģērbti šo vēsturisko drānu  atdarinājumos.