Rēzeknes novada Bērzgales pagasta dievnams un muzejs. Kā skan vairāk nekā 110 gadus senas ērģeles, klausāmies Bērzgales Sv. Annas Romas katoļu baznīcā, kas celta pēc Aglonas bazilikas parauga. Turpat iepretim baznīcai ciemojamies Antona Rupaiņa muzejā, lai izzinātu šī Latgales kultūras darbinieka, skolotāja, valodnieka, režisora, rakstnieka, dzejnieka un diriģenta personību, aplūkotu lietas, ka piederējušas Rupainim un stāsta par viņu.

Pieci ceļi no Ludzas, Rēzeknes, Nautrēniem, Pušmucovas un Sarkaņiem  ieved Bērzgalē, kur  paša centrā  vīd balts dievnams, celts pēc Aglonas bazilikas parauga. Dievnams ir sens, būvēts 18. gadsimta 70. gados.

Draudzes locekle Olga Pekša pastāsta arī par plašo Manteifeļu dzimtu, kurai piederējuši  īpašumi gan Kurzemē gan arī Latgalē un šajā pusē tieši Manteifeļi bijuši tie, kas  mūsdienu terminos runājot, sponsorējuši  jaunas baznīcas būvi. Baronese Anna Manteifele ir  devusi līdzekļus ēkas celtniecībai. Interesanti ir tas, ka barons Frīdrihs Ādams Nikolajs Manteifelis bijis luterānis un tāpēc Bērzgalē cēla luterāņu baznīcu uz pakalna, ko tagad sauc par Ķirkes kalnu. Vēlāk barons Manteifelis pārgāja katoļu ticībā un Manteifeļi saradojās ar poļu muižnieku Veitko dzimtu, kur šajā  pusē tad arī turpināja saimniekot. Olga Pekša izceļ muižnieku Antoniju Veitko.

Bet atgriežoties pie Bērzgales baznīcas pērlēm, tādas te ir ērģeles – mazas, cēlas un skaistas. Būvētas Viļņā 1891. gadā, tagad tās skandina Guntra Kuzmina-Jukna. Jā, tā pati, kas  plašākai publikai  pazīstama kā grupas ”Borova MC” dalībniece. Guntra ir dzimusi bērzgaliete un pēc studijām Rīgā, Mūzikas akadēmijā, ir atgriezusies dzimtajā novadā, kur vada  gan vokālo  grupu, gan arī spēlē ērģeles šajā baznīcā.

Nākamā pieturas vieta Bērgalē, kur apkopots garīgs spēks, ir Antona Rupaiņa muzejs. Rupainis, kā saka šejienieši, ir viens no Latgales „milžiem”.

Apbrīnojami daudzpusīgs bijis šis cilvēks – skolotājs, valodnieks, režisors, rakstnieks, dzejnieks un diriģents. Stāsta A.Rupaiņa muzeja vadītajai Skaidrīte Apeināne.