Vai zināt, kā ražo svina skrotis, ko izmanto medībām un sportam? To pētām Daugavpils skrošu rūpnīcā, kas dibināta 1885.gadā: aplūkojam skrošu liešanas cehu, rāpjamies 32m augstajā tornī, zem kura atrodas 13,5 m dziļā dzesēšanas aka, un uzzinām, cik smags ir skrošu maisiņš cukura pakas lielumā. Bet Ūdensvada muzejā interesējamies par sūkņu staciju „Gajoks”, kas darbu sāka pirms 130 gadiem, un skatām senu ūdens skaitītāju, kad ūdeni vēl mērīja spaiņos.

No “Dinaburgas ūdensvada biedrības” līdz “Daugavpils ūdenim”

Uzņēmuma „Daugavpils ūdens” reklāmas speciāliste Olga Bumažņikova rāda  spoži baltu fajansa rokturi, kas reiz ražots Daugavpilī  un  kalpojis piestiprināts pie ūdens skalojamās ierīces ķēdes. Tas ir tikai viens no eksponātiem Udensvada muzejā, kur senajā sūkņu stacijā “Gajoks” ir iemūžināta Daugavpils ūdensvada vēsture. Šeit pirms 130 gadiem sūkņu stacija sāka savu darbību. Tagad te var aplūkot stendus ar dokumentiem un sendienu fotogrāfijām, kas dokumentē laika posmu no “Dinaburgas ūdensvada biedrības” līdz uzņēmumam “Daugavpils ūdens”, senas un mūsdienīgas ūdensvada un kanalizācijas ierīces un  vēsturiskus eksponātus.

Vēsturiskie dokumenti liecina, tad “Dinaburgas ūdensvada biedrība” izlaida sešus tūkstošus akciju, katra no tām bija  simts rubļu vērtībā un saskaņā ar tolaik esošo līgumu ūdensvads bija akcionāru īpašumā 50 gadus, taču pēc 25 gadiem pilsētas valdei tika piešķirtas izpirkšanas tiesības. No 1890. līdz 1900. gadam pilsētas iedzīvotāji novērtē jaunā pakalpojuma priekšrocības un ērtību. Līdz 1900. gadam katru gadu pieslēdza no 14 līdz 32 ēkām pilsētas ūdensvada sistēmai. Līdzas  sendienu veiksmes stāstiem  ir arī stends, kas vēstī par nesenu  pagātni, kad avārijas dēļ 1990. gadā  pilsētā uz četrām dienām tika pārtraukta ūdens padeve un laikrakstu fotogrāfijās redzami daugavpilieši stāvam rindās pēc ūdens.

Bet Sūkņu stacija savu darbību pārtrauca 2000. gadā, kad tika  izbūvēta jaunā ūdens attīrīšanas stacija “Ziemeļi”. Tagad šis objekts ir iekļauts Eiropas industriālā mantojuma sarakstā. Un līdzās pilsētas vecākajai strūklakai, kas atrodas sūkņu stacijas pagalmā, tas glabā Daugavpils ūdens apgādes vēsturi.

Skrotis Daugavpilī arvien vēl ražo divas reizes gadā

Daugavpils skrošu rūpnīca aizvien vēl darbojas, tiesa ne tādos apmēros, kā 19.gadsimta beigās, kad te rosība sākās, bet aizvien divreiz gadā te ražo skrotis sporta šautenēm. Pārējā laikā te kopā ar gidu var izstaigāt rūpnīcas teritoriju un gūt ieskatu skrošu ražošanā. Par to stāsta skrošu rūpnīcas vēsturiskās daļas vadītājs Pāvels Kazakevičs.

Daugavpilī ir arī Eiropā vecākais, joprojām strādājošais skrošu liešanas tornis. Un  Pāvels Kazakēvičs ved  uz šo  32 m augsto torni, no kura skrotis ber akā dzesēties. Svarīgi ir panākt brīvo kritienu. Savukārt ziepes ieber tajā akā, lai padarītu mīkstāku ūdeni un tādejādi gatavās skrotis, atsitoties pret ūdens virsmu, nedeformētos. Bet raidījumā dzirdamā skaņa nāk no ķēdes, kas griež uz riņķi mazus kausiņus,  ar kuriem smeļ slapjās svina bumbiņas ārā no ūdens.

Augšā tornī var aplūkot  arī Daugavpils Baznīcu kalnu, pilsētas centru un noklausīties stāstu par tiem laikiem, kad te augšā par 120 pakāpieniem diendienā kāpelēja skrošu lējēji un fasētājas, kad te  ritēja darbs divās un pat trīs maiņās un dienā saražoja līdz astoņām tonnām gatavo produkciju.

Bet tas vēl nav viss, pēc  rūpnīcas apskates ikvienam ir iespēja izmēģināt roku šaušanā, jo rūpnīcas telpās ir ierīkota šautuve, tur pat cilvēki bez mazāks pieredzes šajā nodarbē var notriekt kādu plastmasas pudeli, ka te bagātīgi saliktas vairākās rindās.