Durbē, kur pilsētas senlietu krātuves šķūnītis ir nokrāsots Durbes tautastērpa brunču krāsās, uzzinām, kā šaipusē durbenietes pie tā tautastērpa tika, kā dārznieks Sīmanis Klēvers izdeva pirmās grāmatas par dārzkopību latviešu valodā. Iepazīstam lielāko Vecā Stendera sāncensi – Durbes vācu draudzes mācītāju un grāmatu autoru Johanu Kristofu Baumbahu. Krātuves vadītājs Reinis Bahs stāsta par krājuma pirmo eksponātu – zupas šķīvi ar nacistiskās Vācijas karaspēka simboliku.

Durbes senlietu krātuvē var atrast daudz „lielos” un „cēlos” stāstus par ievērojamiem šīs puses ļaužiem – par valodnieku Kronvaldu Ati, politiķi un diplomātu Zigfrīdu Annu Meierovicu, scenogrāfu Ģirtu Vilku, tomēr šoreiz  klausīsimies Durbes vēstures pētnieka Reiņa Baha stāstījumu ar un par košām un interesantām detaļām.

Ja  esat pirmo reizi pēc iedzīvotāju skaita Latvijas mazākajā pilsētā un lūkojat pēc senlietu krātuves, tad jāskatās pēc glītas, gaišiem dēļiem apšūtas vienstāvu ēkas, pie kuras piestiprinātā plāksne vēstī, ka šeit dzimis pirmais Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics, bet, ieejot pagalm,  ieraudzīsiet košās krāsās uzpostu šķūnīti. Tas krāsots, par paraugu ņemot Durbes tautiskos brunčus.

Ikviens Durbes viesis var aplūkot Durbes brunču rakstu uz šķūnīša sienas  muzeja jeb senlietu krātuves pagalmā, bet pašā krātuvē ir koncentrēta Durbes apkaimes vēsture. Laipnais saimnieks atļauj ieskatīties senās grāmatās un tā,  boksterējot 19. gs. nogalē izdotu sējumu par to, „kā  dažādi vasaras, ziemciešu un podos audzējamie stādi, košuma koki un krūmi sējami, stādami un pavairojami istabās stādu namos un lecektos un kā tie stādu nami un lecekti būvējami”, uzzinu, ka savulaik Durbē ar plašu vērienu ir rosījies Sīmanis Klēvers – cilvēks, kura devumu vēl šodien novērtē dārzkopības un augļkopības speciālisti.

Starp citu, Durbes pilsētas ģerbonī ir attēlota ābele ar septiņiem āboliem, katrai nedēļas dienai pa ābolam un  ierosmi šādam pilsētas simbolam devis dārzkopis un toreizējais pilsēta galva Sīmanis Klēvers, kurš 19. gs. 90. gados pie baznīcas iestādījis ābeļdārzu. Un ja reiz esam ķērušies pie grāmatām un pieminējām baznīcu, tad jāmin kāds cits ievērojams cilvēks, kurš savulaik darbojies Durbē, tas ir 18. gs. vācbaltu mācītājs, rakstnieks un tulkotājs Johans Kristofs Baumbahs.  Par  viņu stāstu turpina Durbes senlietu krātuves vadītājs Reinis Bahs.

Noslēdzot nelielo ieskatu Durbes vēsturisko vērtību krājumā un Reiņa Baha kolorītajos stāstos, iepazīsim šī muzeja pašu pirmo eksponātu – zupas  šķīvi ar Trešā reiha simboliku, jeb stāsts „kā nacistu manta komunismā kalpoja”.