Pēc vilciena svilpes ļaudis savulaik regulēja savus pulksteņus, savukārt dzelzceļa stacijas dežurantam katru rītu bija jāsalīdzina un jānoregulē stacijas pulksteņi, lai tie saskanētu ar pareizu laiku visā valstī. Par stacijas pulksteņiem to mehānismiem, vilcienu pienākšanas un atiešanas laikiem un dzelzceļa darbinieku formastērpiem vēsturē un nākotnē, runājam raidījumā Vietu lietas muzejos.

Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja darba telpās uz galda vecākā krājuma glabātāja Inese Rezgoriņa ir izvietojusi vilcienu sarakstus, attēlus un kartes, ka vēstī par ritekļiem (tā starpkaru Latvijas laikā tika dēvēti vilcieni, vagoni, lokomotīves, ko padomju gados pārdēvēja par ritošo sastāvu, bet tagad muzejnieki atkal lieto šo seno nosaukumu) un ar tiem saistīto darbību. Bet ne tikai vilcienu sarakstus lūkosim šajā raidījumā.

19. gadsimta pirmajā pusē, attīstoties rūpnieciskai ražošanai un sākoties dzelzceļa būvei, mainās arī laika skaitīšanas jēdziens. Daudzviet fabriku un vilcienu svilpes kļūst par atskaites punktu precīzam laikam. Tāpēc Inese Rezgoriņa stāstu par dzelzceļa vēsturi un materiāliem, kas glabājas muzeja krātuvē, sāk ar stāstu par pulksteņiem.

Tālāk dodamies uz ekspozīciju, kur pamatīgā smagnējā ozolkoka korpusā atrodas viens laikrādis, un ar Ineses Rezgoriņas palīdzību varam izpētīt tā mehānismu.

Kopā ar vecāko krājuma glabātāju turpinām šķirstīt starpkaru Latvijas laika vilcienu sarakstus un nākamā galvas lauzīšana mums iznākm domājot par  ritekļu ātrumu pirms aptuveni 90 gadiem. Gaidot "Rail Baltica", kur ātrvilcieni kursēšot ar vidējo ātrumu aptuveni 170 km stundā, varam apbrīnot mūsu senču pacietību pārvietojoties ar krietni lēnāku braucamo.

"Apģērbu izsniegšanai līnijas darbiniekiem ienestas attiecīgas summas budžetā, bet daļa pie budžeta apspriešanas strīpota. Jau saņemti cimdi un priekšauti mērcēto gulšņu maiņai. Siltie apģērbi izsniegti tiltu un pārbrauktuvju sargiem. Drīzumā tiks izsniegti priekšstrādniekiem, remonta strādniekiem un ceļa sargiem brezenta lietus mēteļi, bet visiem ceļa sargiem formas cepures un attiecīgas krūšu nozīmes. Formas apģērbu izsniegšanu techniskās direkcijas kalpotājiem augstākā administrācija noraida, jo formas apģērbi tiekot izsniegti kalpotājiem, kuriem pie pienākumu izpildīšanas jāsatiekās ar pasažieriem," tā rakstīts 1927. gada 3. janvāra izdevumā „Dzelzceļnieks”.

Savukārt Dzelzceļa vēstures muzejā var aplūkot nelielas cilvēku figūriņas, kuras mākslinieks Einārs Timma ir ietērpis dzelzceļnieku formas tērpos, sākot no Krievijas impērijas laika līdz futūristiskām vīzijām, pat žurku aprīkojot ar šīs nozares uniformu.

Un vai zināt, kā var atšķirt, kurš ir stacijas dežurants – cilvēks, kurš ir atbildīgs par vilcienu kustības organizāciju? Stacijas dežurantam ir cepure ar sarkanu virspusi. Tāda uniformas detaļa bija gan pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, gan padomju gadu periodā, gan arī šodien.