Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā tulkojam attēlus uz I Vispārējo Dziesmu svētku laikā izdotā plakāta ar Jura Alunāna dzeju, senās pastkartēs skatām, kādas bija celtnes un kādi ļaudis pulcējas pagājušā gadsimta sākumā notikušajos svētkos, kā arī pētām, kā padomju gados oficiālie preses fotogrāfi fiksēja tā laika ideoloģijai "maksātās" nodevas Dziesmu svētkos.

LNB Mākslas un mūzikas centra vadītāja Katrīna Teivāne vedot bibliotēkas krātuvē, kur glabājas plakāti, katalogi, programmiņas, fotogrāfijas, atklātnītes, kas attiecas uz Dziesmu svētkiem.

LNB Mākslas krājuma eksperts Toms Herings izklājis uz galda nodzeltējušu, laika zoba skartu papīra lapu, kur augšpusē uzzīmēts eņģelis virs pilsētas fona, apakšā togā tērpts vīrs, tam apkārt kaili bērneļi: vieni ar rakstāmpapīru un spalvas kātu, citi kāpj augšā par rožu klātiem zariem. Lapas vienā pusē redzams sējējs uz lauka un pašā vidū gotisku torņu ietvarā iekļauts teksts – Jura Alunāna dzejas rindas „Nevis slinkojot un pūstot”. Saistību ar Dziesmu svētkiem skaidro Toms Herings.

Hronoloģiskā secībā ejot uz priekšu, nonākam pie 1910. gada Dziesmu svētkiem. Kā stāsta Mākslas un mūzikas centra vadītāja Katrīna Teivāne, tad tie ir pēdējie Dziesmu svētki, kas notiek zem Krievijas impērijas karoga,  svētku laikā notiek pirmās latviešu mākslinieku izstādes,  svētku programma  daudz latviskāka un tādejādi redzami iedīgļi nacionālas pašapziņas izpausmēs. Šos Dziesmu svētkus lūkojam ar bibliotēkas krājuma fotoatklātņu palīdzību.

Savukārt LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas krājuma eksperte Līga Goldberga, rādot fotoatklātnītes, stāsta par svētkiem starpkaru periodā.

Ejot vēl pāris desmitgades uz priekšu, nonākam pie pagājušā gadsimta 70. gadiem un toreizējās ziņu aģentūras LATINFORM  fotogrāfu fiksētiem attēliem, kas atainoja Padomju Latvijas dziesmu svētkus saistībā ar tā laika valdošo  sistēmu – obligātā ziedu nolikšana pie Ļeņina pieminekļa, svētki saistībā ar padomju iekārtas kārtējo  gadadienu. Par to stāsta Līga Goldberga.