Lūkojot pašaustu vilnas segu, uzzināsim, kā Dārta Barona no tās mazmeitām svārkus pašuva; lapojot skolas burtnīcu, būs ieskats Krišjāņa Barona astronomijas zinībās; kristību krekliņš atklās skaudru lappusi par mazdēlu Kārli Baronu; pasta svarus lūkojot, dzirdēsim, kā Dārta rakstīt mācījusies.

Vai tas puika, kas nāca pasaulē pirms 188 gadiem 31. oktobrī Struteles  muižas vagara ģimenē, varēja iedomāties, ka viņa vārdā būs nosaukta iela, zvaigzne, muzejs un skolas? Un savukārt vai mēs varam iedomāties, kāds  šodien būtu mūsu kultūrvēsturiskais mantojums, ja Krišjānis Barons savas dzīves 45 gadā nebūtu sācis apkopot latviešu tautasdziesmas? Šodien Dainu tēvs ir kā simbols, kā pīlārs mūsu  garamantām – kungs gados, cienīgs, garu sirmu bārdu, apaļām acenēm – tāds ir zināmākais Krišjāņa Barona tēls.

Šajā raidījumā, kas ierakstīts Krišjāņa Barona muzejā, iepazīsim Dainu tēvu kā jaunekli, kā taupīgu vīru un arī viņa dzimtu.

Muzeja galvenais speciālists Andris Ērglis rāda nelielu gaiši pelēku segu, kur akurātās rindās ieausti sarkani un melnu ziedu raksti – tas ir stāsts par Krišjāņa Barona māti, sievu un mazmeitām.

Andris Ērglis liek uz galda apskatei nākamo priekšmetu – balts katūna krekliņš, piedurknes un apkaklīte apdarināta ar mežģīnēm. Tas stāsta par Kārli Baronu junioru, kurš nodzīvoja tikai 19 gadus un pēc nāves tika apbalvots ar  Lāčplēša kara ordeni.

Mazdēla Kārļa dzīve aprāvās tādā pašā vecumā, kad viņa vectēvs uzsāka studijas Tērbatas ģimnāzijā. Par to liecina muzeja eksponāts – mācību klade, kur sīkā ļoti akurātā rokrakstā Krišjānis ir pierakstījis ģeometrijas uzdevumus un formulas.

Nākamais stāsts, ko ceļ priekšā Barona muzeja galvenais speciālists Andris Ērglis, ir  atkal saistīts ar  Dārtu Baronu. Tie nelieli pasta svari, ar kādiem agrāk svēra vēstules, lai zinātu kādas cenas pastmarku tām līmēt virsū.

Un  noslēgumā raupji tēsta spieķa stāsts, kas ietver sevī visu Krišjāņa Barona dzīves gājumu un  viņa devumu tautai.