Jana Mihaela Borha vēstules, aprakstus un dzeju pētīsim Varakļānu pilī, Jaunmoku kungu namā uzzināsim, kāda ir ēkas ķieģeļu saistība ar izcilo Rīgas pilsētas galvu - Džordžu Armitstedu un dzirdēsit stāstu par kāda uzņēmīga latviešu inženiera gaitām Anglijā, bet par Kurzemes hercoga Vilhelma Ketlera portreta ceļojumu klausīsimies Rundāles pilī.

Grāfa  Mihaela Jana Borha mantojums Varakļānu pilī

Par Varakļānu muižas īpašnieku grāfu  Mihaelu Janu Borhu ir runāts saistībā ar  Nacionālās bibliotēkas projektu „Neredzamā bibliotēka”, kur viņa nopelni ir ne tikai savulaik šis vietas grāmatu krātuves izveide, bet vēsturē viņš ir iegājis kā plaša profila zinātnieks ar saviem  aprakstiem par  mineraloģiju, ģeoloģiju, dzeju, ceļojumu piezīmēm- tātad daudzpusīga un  izglītota personība

Tā attālināti ierakstītā  sarunā  stāsta Arturs Ikaunieks- Varakļānu novada muzeja  tūrisma informācijas konsultants.

Ka stāsta Arturs Ikaunieks, grāfs Borhs savos ceļojumos arī rakstījis par  sastaptajiem cilvēkiem, to izskatu un izturēšanos un  rakstīto papildinājis ar detalizētiem zīmējumiem, kuru kopijas ir skatāmas grāfa bijušajā  pilī- tagad Varakļānu novada muzejā.

Pagājušā gada sākumā Borha poēma "Varakļānu pils Jūtu dārzs"  tika  izdota bilingvālā izdevumā franču un latviešu valodā, un muzeja speciālists Arturs Ikaunieks min arī Borha vēstules viņa laulātajai draudzenei Eleonorai Kristīnai.

Džordža Armitsteda pēdas Jaunmoku pilī

Nākamais ievērojamais cilvēks,  par kur būs stāsts-  ir bijušais  Rīgas pilsētas mērs   Džordžs Armitsteds. Mēs raudzīsim, kādi materiāli  ir izmantoti Armitsteda medību pils būvniecībā 1901.gadā, kad pēc vācbaltu arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta Jaunmoku apkaimē tika celta izcili skaista neogotikas stila ēka ar sarkaniem ķieģeļiem un dakstiņiem, un  izejmateriāli tika  ražoti Armitstedam piederošajā ķieģeļu rūpnīcā- par to liecina  ķieģeļos iespiestie burti G.A – tātad  Džordžs vai latviski – Georgs Armitsteds, savukārt dakstiņus rotā uzraksts – Neumokoen – vairāk par to  stāsta Jaunmoku pils muzeja krājuma glabātāja Ingrida Vistopola

 Lūk, šādā nelielā ķieģeļa un dakstiņa, un stāsta fragmentā mēs iepazīstam Džordžu Armitstedu, ne tikai kā mūsu galvaspilsētas kādreizējo vadītāju, kura saimniekošanas laikā  pilsētā uzcēla jaunas skolas, slimnīcas un veica vēl virkni pasākumu pilsētas iedzīvotāju labklājībai, bet arī kā veiksmīgu uzņēmēju, taču ar to Jaunmoku pils muzeja stāsti  vēl nebeidzas, tā kā pilī ir iekārtots arī meža muzejs, tad nākamais stāsts ir par šī muzeja eksponātu- pagājuša gadsimta 30.- 40. gados ražotu kinokameru, kas atceļojusi no Anglijas, kur to ilgstoši izmantojis Valdemārs Blankenburgs – viens uzņēmīgs kurzemnieks, kurš  aizrautīgi darbojies mežsaimniecības jomā  gan šeit  Latvijā, gan vēlāk bēgļu gaitās nonākot Anglijā, un paralēli darbam daudz filmējis un fotografējis.

Droši vien vēl tagad aizbraucot uz Apvienotās karalistes ziemeļaustrumiem, uz Nortamberlendas grāfisti Kilderas ciema apkaimē, var atrast  ceļus, ko savulaik izbūvēja latviešu ceļu inženiera Valdemāra Blankenburga  vadībā.

Kurzemes hercoga Vilhema Ketlera portreta ceļojumi

Iespaidīgu izmēru glezna ar krāšņi tērptu vīru uz tās- tāds ir  nākamais eksponāts, kas redzams  Rundāles pils muzejā- runa  ir par Kurzemes hercogu  Vilhemu Ketleru, nākamā ļoti ievērojamā hercoga Jēkaba tēvu, bet šoreiz  stāsts par gleznu, kuras ceļojumu  uz un no Roņu salas Igaunijā pēta mākslas vēsturniece, Rundāles pils muzeja Mākslas pētniecības nodaļas vadītāja Baiba Vanaga.

Runa ir par gleznu 2 metru augstumā, un 1615.gadā nezināma mākslinieka darinātu Vilhelma Ketlera portretu – dižmanīgu vīru,  apņēmīgiem vaibstiem, rūsganiem matiem tērptu ļoti greznā tērpā ar milzīgām biksēm, kas izskatās kā gaisa baloni, krāšņiem pušķiem  bikšu galos- sarkanu apmetni- parādes portrets, kas simbolizē minētā  vira diženumu, un ilgus gadu šis darbs rotāja vienu no vecākajam koka baznīcām Igaunijā- Svētas Magdalēnas dievnamu Roņu salā.