Jana Mihaela Borha vēstules, aprakstus un dzeju pētīsim Varakļānu pilī, Jaunmoku kungu namā uzzināsim, kāda ir ēkas ķieģeļu saistība ar izcilo Rīgas pilsētas galvu - Džordžu Armitstedu un dzirdēsit stāstu par kāda uzņēmīga latviešu inženiera gaitām Anglijā, bet par Kurzemes hercoga Vilhelma Ketlera portreta ceļojumu klausīsimies Rundāles pilī.
Grāfa Mihaela Jana Borha mantojums Varakļānu pilī
Par Varakļānu muižas īpašnieku grāfu Mihaelu Janu Borhu ir runāts saistībā ar Nacionālās bibliotēkas projektu „Neredzamā bibliotēka”, kur viņa nopelni ir ne tikai savulaik šis vietas grāmatu krātuves izveide, bet vēsturē viņš ir iegājis kā plaša profila zinātnieks ar saviem aprakstiem par mineraloģiju, ģeoloģiju, dzeju, ceļojumu piezīmēm- tātad daudzpusīga un izglītota personība
Tā attālināti ierakstītā sarunā stāsta Arturs Ikaunieks- Varakļānu novada muzeja tūrisma informācijas konsultants.
Ka stāsta Arturs Ikaunieks, grāfs Borhs savos ceļojumos arī rakstījis par sastaptajiem cilvēkiem, to izskatu un izturēšanos un rakstīto papildinājis ar detalizētiem zīmējumiem, kuru kopijas ir skatāmas grāfa bijušajā pilī- tagad Varakļānu novada muzejā.
Pagājušā gada sākumā Borha poēma "Varakļānu pils Jūtu dārzs" tika izdota bilingvālā izdevumā franču un latviešu valodā, un muzeja speciālists Arturs Ikaunieks min arī Borha vēstules viņa laulātajai draudzenei Eleonorai Kristīnai.
Džordža Armitsteda pēdas Jaunmoku pilī
Nākamais ievērojamais cilvēks, par kur būs stāsts- ir bijušais Rīgas pilsētas mērs Džordžs Armitsteds. Mēs raudzīsim, kādi materiāli ir izmantoti Armitsteda medību pils būvniecībā 1901.gadā, kad pēc vācbaltu arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta Jaunmoku apkaimē tika celta izcili skaista neogotikas stila ēka ar sarkaniem ķieģeļiem un dakstiņiem, un izejmateriāli tika ražoti Armitstedam piederošajā ķieģeļu rūpnīcā- par to liecina ķieģeļos iespiestie burti G.A – tātad Džordžs vai latviski – Georgs Armitsteds, savukārt dakstiņus rotā uzraksts – Neumokoen – vairāk par to stāsta Jaunmoku pils muzeja krājuma glabātāja Ingrida Vistopola
Lūk, šādā nelielā ķieģeļa un dakstiņa, un stāsta fragmentā mēs iepazīstam Džordžu Armitstedu, ne tikai kā mūsu galvaspilsētas kādreizējo vadītāju, kura saimniekošanas laikā pilsētā uzcēla jaunas skolas, slimnīcas un veica vēl virkni pasākumu pilsētas iedzīvotāju labklājībai, bet arī kā veiksmīgu uzņēmēju, taču ar to Jaunmoku pils muzeja stāsti vēl nebeidzas, tā kā pilī ir iekārtots arī meža muzejs, tad nākamais stāsts ir par šī muzeja eksponātu- pagājuša gadsimta 30.- 40. gados ražotu kinokameru, kas atceļojusi no Anglijas, kur to ilgstoši izmantojis Valdemārs Blankenburgs – viens uzņēmīgs kurzemnieks, kurš aizrautīgi darbojies mežsaimniecības jomā gan šeit Latvijā, gan vēlāk bēgļu gaitās nonākot Anglijā, un paralēli darbam daudz filmējis un fotografējis.
Droši vien vēl tagad aizbraucot uz Apvienotās karalistes ziemeļaustrumiem, uz Nortamberlendas grāfisti Kilderas ciema apkaimē, var atrast ceļus, ko savulaik izbūvēja latviešu ceļu inženiera Valdemāra Blankenburga vadībā.
Kurzemes hercoga Vilhema Ketlera portreta ceļojumi
Iespaidīgu izmēru glezna ar krāšņi tērptu vīru uz tās- tāds ir nākamais eksponāts, kas redzams Rundāles pils muzejā- runa ir par Kurzemes hercogu Vilhemu Ketleru, nākamā ļoti ievērojamā hercoga Jēkaba tēvu, bet šoreiz stāsts par gleznu, kuras ceļojumu uz un no Roņu salas Igaunijā pēta mākslas vēsturniece, Rundāles pils muzeja Mākslas pētniecības nodaļas vadītāja Baiba Vanaga.
Runa ir par gleznu 2 metru augstumā, un 1615.gadā nezināma mākslinieka darinātu Vilhelma Ketlera portretu – dižmanīgu vīru, apņēmīgiem vaibstiem, rūsganiem matiem tērptu ļoti greznā tērpā ar milzīgām biksēm, kas izskatās kā gaisa baloni, krāšņiem pušķiem bikšu galos- sarkanu apmetni- parādes portrets, kas simbolizē minētā vira diženumu, un ilgus gadu šis darbs rotāja vienu no vecākajam koka baznīcām Igaunijā- Svētas Magdalēnas dievnamu Roņu salā.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X