Orisāre – ar tādu pašu nosaukumu kā upe, kas iztek no Ineša ezera, Piebalgas pusē kopš 2006. gada ir izveidota muzeju apvienība. Runa ir par vietām, kur dažādos laikos aizritējis un piemiņā saglabāts izcilo novadnieku Kārļa Skalbes, brāļu Kaudzīšu, Antona Austriņa, Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna dzīves gājums. Šoreiz kopā ar šo muzeju apvienības vadītāju Līvu Gruduli ielūkojamies „Orisāres” krātuvē, kur uzzinām, kā Otrajā pasaules karā tika izglābts brāļu Kaudzīšu muzejs „Kalna Kaibēni”, uzzinām stāstu par rakstnieka K. Skalbes dzīvesbiedres Lizetes Skalbes darbiem, par pēdējo apsveikumu Skalbem dzimšanas dienā un rakstnieka Antona Austriņa meitas Mudītes Austriņas saulīšu kolekciju.

Kā pirmo no krājuma Līva Grudule izceļ spīguļojošā zeltaini zilā rāmī ielogotu dzejnieka Bairona portretu – tas ir tikai viens no neskatāmiem dižgaru attēliem, ko savulaik kolekcionēja jaunākais no brāļiem Kaudzītēm – literāts, publicists, pedagogs un tulkotājs Matīss Kaudzīte.

„…Ir labi, ka Matīss jau ir krietni ievingrinājies dreimaņa amatā: vienmēr atrodas kāds, kam vajadzīga pīpe vai špicku doze. Vai rāmītis kādas bildītes ielikšanai, lai to varētu pakārt istabā pie sienas. Tādu rāmīti vajag arī Matīsam pašam: pirmajā reizē, kad viņu izklaušināja lasītprašanā un galvas gabalos, mācītājs atstāj par piemiņu nelielu bildīti ar Kristu pie krusta un parakstu apakšā: „Es to darīju tevis dēļ, ko tu dari manis dēļ?” Tagad viņš bildīti ierāmē un rūpīgi noglabā pie citas savas skopās mantības. Viņa acis vienmēr mirkli kavējas gan pie bildītes, gan paraksta, kad viņš pārcilā savu bagātību,” tā par Matīsu Kaudzīti grāmatā „Kalna Kaibēni” raksta tās autors Jānis Kalniņš. Šeit, „Orisāres” krātuvē, iespējams skatīt minēto Kristus attēlu, kam pirms aptuveni 160 gadiem Matīss, pusaudža vecumā būdams, ir izgatavojis tumšu, gludu koka rāmīti.

Bet Līva Grudule turpina stāstījumu par to, kā uzkrātā literātu, komponistu un domātāju portretu galerija ir izglābusi rakstnieku Kaudzīšu muzeju Otrā pasaules kara laikā.

„Lizetes Skalbes latviešu valoda ir dabiski plūstoša, apaļiem, gludiem teikumiem, kur nemana nevienas atskabargas, neviena mākslīgi “taisīta” vārda. Tā ir dzīva, krāšņa, niansēm un sinonīmiem bagāta valoda, kuras teikuma mīkstais kritiens ir tik patīkams ausij,” – tā par tulkotāju, rakstnieka Kārļa Skalbes sievu Lizeti, savulaik teikusi dzejniece Veronika Strēlerte. Zviedrijā, kurp Skalbes devās bēgļu gaitās Otrā pasaules kara beigās, Lizete Skalbe turpināja darbu pie tulkojumiem.

No „Orisāres” krātuves plaukta Līva Grudule izceļ akurātā kaudzē saliktu manuskriptu.

Vecpiebalgas pagastā netālu no Kārļa Skalbes memoriālā muzeja „Saulrietiem” atrodas arī „Kaikaši” – rakstnieka un dzejnieka Antona Austriņa dzimtās mājas. Tagad te aplūkojami eksponāti, kas saistās gan ar Austriņa dzīvi un daiļradi, gan arī viņa meitas un arīdzan Kārļa un Lizetes Skalbju krustmeitas – mākslas zinātnieces un literātes Mudītes Austriņas – sauļu kolekcija. Skatām, kas no Austriņu dzimtas priekšmetiem ir „Orisāres” krājumā.