Persiešu paklāji un interjera priekšmeti, kas saistīti ar diviem izciliem lietišķās mākslas meistariem, diviem Jūlijiem – Madernieku un Straumi. Oranžērijas kāpnes no baronu Volfu laikiem un „brīnummašīna” – Pētera Viļumsona pusautomātiskās stelles – to visu skatām Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā.

Aptuveni 140 gadiem metālā kāpnes ēkā, kur tagad mājo muzejs, veda uz telpām, kur, iespējams, zaļoja citronkoki un mandarīnu koki, sukulenti, begonijas, orhidejas.

Ēkā, kurā tik pirms pāris gadiem iedzīvojās Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs, agrāk zaļoja eksotiski tropu augi, jo šajā vietā Vecgulbenes muižas barons Heinrihs fon Volfs kā mīlestības apliecinājumu savai sievai Marisai vēlēja celt oranžēriju. Par  oranžērijas kāpnēm stāsta Gulbenes  novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza.

Ap to pašu  laiku, kad te saimniekoja barons Volfs, apkaimē piedzimst divi puikas – viens pasauli ierauga 1870. gadā Vecgulbenes muižas  rentnieka Ernesta Madernieka  ģimenē, otrs nāk pasaulē 1874. gadā  Druvienas, “Ķempju” mājās. Abiem tiek dots vārds Jūlijs un abi vēlāk ieraksta savu vārdu Latvijas mākslas vēsturē kā lietišķas mākslas meistari.

2020. gadā Gulbenes muzejā tiek atvērta ekspozīcija „Divi Jūliji”  kur Jūlija Madernieka un Jūlija Straumes radošo mantojumu dvieļos, cimdos, paklājos un porcelānā ir iedzīvinājuši mūsdienu  amatnieki, lietišķās mākslas meistari un dizaineri. Kopā ar muzeja direktori  un  muzeja  projektu vadītāju  Ilzi  Vanagu ieejam šajā rakstu un ornamentu valstībā.

Unikālākie ekspozīcijas objekti ir paklāji, kas austi Irānā, kā teikts ekspozīcijas aprakstā: „…šie eksponāti apvieno seno aušanas tradīciju ar inovatīvu Madernieka un Straumes metu interpretāciju, to tapšanā izmantots Irānas zīds un vilna, kas krāsota dabas krāsvielās.”  

Jāpiebilst, ka Jūlijs Straume savulaik ir dzīvojis Gruzijā, tur sācis nopietni   pētīt gan gruzīnu  tautas, gan citu Kaukāza tautu mākslu, tajā skaitā arī  tekstilijas. Tāpēc  te Gulbenes ekspozīcijā  var papriecēt  acis par skaistajiem rakstiem, var pataustīt paklājus un pie reizes iziet persiešu paklāju darināšanas īso kursu, uzzinot, kas ir kilims un kas – sumaks.

Bet Gulbenes muzeja Sarkanajā zālē ir turpinājums Jūlija Madernieka  interjera dizainam – jūgendstils un latvisko rakstu motīvi, kas iedzīvināti mēbelēs. Valda Vorza stāstījumu sāk par baltiem krēsliem un astoņstūrainu galdiņu baltām mēbelēm uz slaidām garām kājām, kur ģeometriskajās formās jaušami tautiski motīvi.

Savukārt muzeja klētī var aplūkot stelles,  uz kurām auž  gobelēnus. Tās ir Pētera Viļumsona pusautomātiskās stelles.

Jāpiebilst, ka aušanas prasme uz Pētera Viļumsona pusautomātiskajām stellēm kā vērtība ir iekļauta mūsu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un šogad  steļļu konstruktoram, audējam un  amatniekam Pēterim Viļumsonam aprit 150. gadskārta.