Iecavas vēsturi pētām gan ielās, kur tā aplūkojama vides apskates objektā “Ozola acīm”, gan parkā, kas ir atzīstams par vienu no izcilākajiem angļu stila parkiem Latvijā, gan Iecavas sporta un vēstures biedrībā “Arhīvs”.

„Par ko būs šis raidījums?” pirms pāris dienām prasīja kāds paziņa, kas regulāri klausās Latvijas Radio 1. Par Iecavu. „Ā, tā vieta, ko krauķi apsēduši,” viņš nosaka.

Jā, pēdējos gados Iecavai slavu sagādājuši šie skaļie putni. Nu nedzied tie tik daiļi kā lakstīgalas un pieķērc arī raidījuma veidotājas mikrofonu, bet nav krauķi šīs vietas zīmīgākā vizītkarte. Te atrodas skaists parks, kuru uzskata par vienu no izcilākajiem angļu stila parkiem Latvijā, te Iecavas vēsturi var izlasīt un apskatīt gan ozola gadskārtās, kas kā vides objekts aplūkojams Edvarda Virzas ielā, gan ārpusē pie Iecavas sporta un vēstures ekspozīcijas „Arhīvs”, gan paša arhīvā iekšā.

Ozols kā informācijas stends

Edvarda Virzas ielā Iecavā stiepjas ozolu aleja. Vienu no kokiem 2013. gadā saspēra zibens, bet sapostītais ozols tika sazāģēts un tagad turpina savu dzīvi kā informatīvs stends, kur pie katra gadu gredzena ir aplūkojamas fotogrāfijas un izlasāmi fakti par Iecavas vēsturi. Tur kopā ar ekskursiju vadītāju, stāstnieku, kā viņš pats sevi dēvē, Andri Kopeiku sākam iepazīt Iecavu.

Ejot tālāk pa Edvarda Virzas ielu nonākam pie laika zoba sagrauzta koka nama, kas reiz lepojies ar skaistām kolonām un pieredzējis labākas dienas, taču te ievērības cienīgs ir kāds cits koks, ne vairs ozols.

Andris Kopeika sniedz norādījumus Radio šoferim, kurp doties, lai nonāktu tuvāk grāfu Pālenu laikā veidotajam parkam, kaut gan taisnības labad jāteic, ka tik īsu distanci var veikt kājām, tik intervijas diena laiks bija lietains un vējains, un ērtību pēc, mēs izmantojām transportu. Bet pirms ieejam parkā, kopā ar Iecavas stāstnieku piestājam pie ēkas, kur tagad mājvietu radusi Mākslas un mūzikas skola un dienas centrs, bet agrāk tā bijusi viena no izcilākajām privātajām bibliotēkām cariskas Krievijas laikā.

Izcilais angļu stila parks

Bet nu krauķu saucienu pavadīti iesoļojam parkā, kas tiek atzīts par vienu no izcilākajiem angļu stila parkiem Latvijā. Senākie koki te ir stādīti pirms aptuveni 200 gadiem.

Tātad ausaini, savijušies un vēl citu neparastu formu koki arī krāšņo Iecavas parku, bet izmetuši līkumu pa to, nonākam atpakaļ pie bijušās grāfa bibliotēkas un aiz tās ir nākamais pieturas punkts - vēstures un sporta ekspozīcija, taču Andris Kopeika kā aizrautīgs stāstnieks vēl iepazīstina ar senajām ēkām, kas ir še tuvumā.

Kādreizējā zirgu stallī apmetušies vēstures pētnieki

Kam domāts sarkanu ķieģeļu nams divos stāvos ar sarkanu dakstiņu jumtu un mansarda logu izbūvi? Tas ir zirgu stallis un līdzās šim iespaidīgajam zirgu stallim atrodas viena no vecākajām Iecavas mājām - muižas klēts - , kas celta 1779. gadā un tur vietu radusi senatnes restauratoru pētnieku un sporta vēstures biedrība „Arhīvs”, kurā apvienojušies Kārlis Sinka, Dzintars Zaumanis, Gita Kravala un Aigars Voitišķis. Līdzās savam maizes darbam viņi šajā ēkā vāc vēstures liecības par Iecavu, iekārto informatīvos stendus un ekspozīcijas par savu dzimto vietu.

Muzeja krājumā ir vairāk nekā 450 priekšmetu ar kultūrvēsturisku nozīmi un tostarp te var arī aplūkot Iecavas pils maketu. Bet no jaunākiem laikiem te ir apkopota Iecavas sporta vēsture: te ir par basketbola leģendu Visvaldi Eglīti, par starptautiskās klases kamaniņu braucēju Juri Vovčoku, bet uzmanību piesaista firmas “Adidas” botas. Tās valkākis tiesnesis Pēteris Briedis 1980. gadā Maskavas olimpisko spēļu laikā.