Ciems ar radošu vēsturi – Irlava. Te strādājis pirmo Latviešu dziesmu svētku virsdiriģents Jānis Bētiņš, te vienkopus pulcējas 26. Dziesmu svētku virsdiriģenti, te darbojies skolotāju seminārs, te slimnīcas ķirurgs Otrā pasaules kara laikā rīkoja gleznu izstādes un te biezā grāmatā ir iemūžināti pagasta māju un to iedzīvotāju dzīvesstāsti.

Irlavā savulaik ir bijusi arī etiķa darītavā un tajā ik gadu ticis saražots teju 1800 litru etiķa Jelgavas galma vajadzībām. Bet vēlāk, 19.gs. vidū, tagadējais Irlavas ciems bijis mežu ieskauts, kur attāli cita no citas mājas slējušās aiz to arī tāds nosaukums ciemam ticis - Valdheima jeb meža mājas, tulkojumā no vācu valodas.

Bet šajā raidījumā lūkojam, kādas dižas pēdas Irlavas pagastā atstājuši tā cilvēki.

Viens no šīs puses dižajiem pīlāriem, kas ierakstījis savu vārdu latviešu mūzikas vēsturē, ir Jānis Bētiņš - diriģents, ērģelnieks, ērģeļu būves meistars un mūzikas pedagogs, Izglītojies Irlavas skolotāju seminārā, bijis šī semināra skolotājs, kā arī Irlavas jauktā kora dibinātājs un  bijis arī I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents. Irlavas novadpētniecības istabā par viņu stāsta Irlavas bibliotēkas vadītāja Santa Podniece.

Dziesmu svētku atbalsis Irlavā ir arī iemūžinātas citā grāmatā, te dibinās jauna tradīcija - pēc lielajiem svētkiem šeit kopā tiek saukti virsdiriģenti un novadpētniecības istabā interesenti var aplūkot košas fotogrāfijas ar salijušiem skaņu mākslas vadītājiem 2018. gada augustā.

Irlavas vēstures istabā apskatei nav izlikts daudz vēsturisku priekšmetu, bet tos var aplūkot dabā, gan Studentkalnu, gan Irlavas skolotāju semināru un gluži kā Losandželosā Holivudas zvaigžņu alejā rotājas kino un mūzikas industrijas slaveno roku nospiedumi, tā Irlavā savējos ir atstājuši mūsu Dziesmu svētku virsdiriģenti.

Kādreizējā Irlavas skolotāju semināra nams pāris gadus stāvēja tukšs, bet tagad te notiek darbi saistībā ar kokizstrādi. Veroties uz masīvo divstāvu mūra ēku, jāatceras, ka to pirms nepilniem diviem gadsimtiem par saviem līdzekļiem to cēla un uzturēja Kurzemes bruņniecība. Pirmsākumi šim skolotāju semināram meklējami 1832. gadā, kad Cīravas luterāņu draudzes mācītājs Johans Kristaps Volters kopā ar Cīravas muižas īpašnieku Manteifeli nodibināja skolu, kurā sagatavoja skolotājus Kurzemes tautskolām. Šajā Irlavas seminārā savulaik mācījās literatūrvēsturnieks un rakstnieks Ludis Bērziņš, profesionālās fotomākslas aizsācējs Mārtiņš Buclers,  dzejnieks, publicists un politiķis Atis Ķeniņš, folklorists Ansis Lerhis-Puškaitis, komponists un diriģents Ernests Vīgners un vēl citas ievērojamas kultūrvēsturiskas personības.

Irlavas stāstus kopā ar bagātīgu fotogrāfiju klāstu var lapot turpat ciema centrā esošajā bibliotēkas ēka vai stāvu augstāk – novadpētniecības istabā tie ir apkopoti pamatīga izmēra un svara izdevumā – Irlavas grāmatā. Tas ir mūžībā aizgājušās novadpētnieces Māras Mendes devums šai pusei, kur viņa 40 gadus strādājusi par skolotāju.

Pat neiedziļinoties stāstos, šajā grāmatā var izgaršot Māras Mendes apkopotos māju un ciemu nosaukumus - Klusaines, Biežas, Urpučas, Lošķeni, Paiksteni, Mellkājas, Mazviksas, Pampji – kā sulīgas rozīnes svētku kliņģerī grāmatā iecepti šie vietvārdi.

Irlavas slimnīcu ir vēl viena vēsturiska ēka, kurā savulaik darbojies izcils ārsts Krišjānis Katlaps. Viņš slimnīcā reiz arī rīkojis mākslas izstādi.

Kā par šo izcilo personību raksta mākslas zinātniece Ilze Putniņa, tad Krišjānis Katlaps, Irlavas slimnīcas ķirurgs, gleznas Irlavas mākslas muzejs kolekcijai, ieguva apmaiņā pret pārtikas produktiem, un šajā procesā iesaistīja ne tikai turīgos pagasta saimniekus, bet arī slimnīcas darbiniekus. No Irlavas uz Rīgu ceļoja miltu, putraimu un zirņu maisi, speķa un sviesta kilogrami, krējuma kannas, olas un citas labas lietas, uz Irlavu – gleznas, grafikas un tēlniecības darbi. 1940. gada sākumā Irlavā daktera viesistabā notika Rīgas mākslinieku un dažu Tukuma gleznotāju izstāde. Interese par notikumu bija liela, kaut izstāde bija tikai vienu dienu, bet vairums gleznu turpat Irlavā arī tika nopirktas.