Iespējams, ka stāsti par stikla gaiteni bijušas tik baumas vien, bet centrālā apkure, ūdensvads un oranžērija ar tropiskiem augļiem un svešzemju putniem gan tika iebūvētas baronu Heikingu rezidencē Īvandes muižā. Šajā raidījumā lūkojam Īvandes kungu namu, kur kolonnas balsta debesis, kur istabā čalo putni un nama viesiem apskatei tiek piedāvāti „Rīgas porcelāna fabrikas” trauki.

16. gadsimtā Kurzemes hercogistes pirmsākumos, apvienojot senos kuršu ciemus Īvandi, Edzi, Posi un Ķēvali, izveidojas Lielīvandes muiža. 1853.gadā Lielīvandi nopirka barons Heikings un nepilnus desmit gadus vēlāk viņa valdīšanas laikā tika uzcelta Lielīvandes muižas jaunā pils ar kolonnām parka pusē. Īvandes pagastam secen nav gājis 1905.gads, kad tiek dedzināta Lielīvandes pils. Īvandnieki nav klausījuši aicinājumam pili nepostīt, bet ņēmuši dažādas mantas, sagriezuši pēļus un tā purinājuši, ka koki alejā vēl ilgi bijuši pilni spalvām. Kad pils sākusi degt, 60 bruņoti vīri stāvējuši ap liesmām un tikai muižas kalpotājiem ļāvuši glābt savu mantu. Ugunsgrēka laikā gājuši bojā daudzi dokumenti, tāpēc arī vēsturiskās ziņas par Īvandi ir skopas, tā ir rakstīts Īvandes pagasta interneta vietnē.

Kopš 2019. gada senajam kungu namam reiz zudušo godību un jaunus akcentus palīdz atgūt ēkas tagadējais īpašnieks Renārs Sproģis. Kopā ar Renāru un muižas pārvaldnieci Jolantu Hercenbergu stāvam pie galvenajām ieejas durvīm, kur neapjumtas gaisos slejas četras kolonnas.

No kādreizējām septiņām ēkām, kas veidoja muižas ansambli, palikušas četras – jaunā un vecā kungu māja, zirgu stallis un pieminētā klēts. Pamatīgam sijām būvētajā celtnē aizvien var aplūkot seno graudu kalti.

Kungu namu projektējis vācu izcelsmes Kurzemē dzīvojošs arhitekts Teodors Zeilers, kurš mantojumā ir atstājis tādas ēkas, kā Cēres, Cīravas, Lielvirbu, Rūmenes muižas un Kolkas luterāņu baznīcu. Muižā arī tika projektēta telpa eksotiskiem augiem un putniem, uun putnu čalas te skan arī šodien.

Celtniecības arheologs Juris Zviedrāns pats atjauno Tāšu muižu un ne reizi vien tiek aicināts kā ekspertu novērtēt citus senus atjaunojamus namus Latvijā, tāpēc tagad arī neliela telefoniski ierakstīta saruna ar Juri Zviedrānu par Īvandes muižu.

Pametuši putnu istabu ar tās lielāko un košāko radījumu – papagaili, kurš žēli ķērc pēc saimnieka uzmanības, un ar dekorēto sienas skapi, kas te saglabājies no starpkaru Latvijas laikiem, kad Īvandes pilī atradās Tautas nams, Lauksaimniecības biedrība, pagasta valde un vēlāk arī skola.

Tālāk kopā ar Renāru Sproģi un muižas pārvaldnieci Jolantu Hercenbergu dodamies skatīt Rīgas porcelāna fabrikas vēsturi.

Cik ziedu ir uz katra trauku komplekta, kur servīzes dekorētas ar zelta pumpām, to porcelāna istabas saimniece Inga ir rūpīgi izpētījusi un pēcāk stāsta Īvande muižas tūristiem, bet mēs dodamies tālāk nama izpētē pa pils pagrabiem.