Eks, Jāns, Tresselts un Kīslings - izcili klavieru būvētāji, kuru vārdi ierakstīti Latvijas mūzikas vēsturē. Viņu darinātos instrumentus skatīsim Rakstniecības un mūzikas muzeja mūzikas instrumentu krājumā. Par meistaru darinātiem pianīniem, flīģeļiem un tāfelklavierēm, to gatavošanu un kopšanu stāsta mūzikas vēsturnieks Elmārs Zemovičs.

Galvu atgāzusi, veros uz klavierēm, kas novietotas trijos stāvos. Rakstniecības un Mūzikas muzeja mūzikas instrumentu krājuma glabātājs Māris Visendorfs kopā ar Rakstniecības un mūzikas muzeja Mūzikas nodaļas dibinātāju un ilggadējo vadītāju Elmāru Zemoviču, kurš nu jau devies pelnītā atpūtā, bet labprāt atnācis uz šo ierakstu, lai padalītos zināšanās, vadā no viena instrumenta pie cita, ņem nost aizsargpārvalkus un ir gatavi iepazīstināt ar 86 dārgumiem. Tik daudz klavieru glabājas šajā krājumā.

Mūzikas vēsturnieks Elmārs Zemovičs teic, ka daudzi no krājumā esošajiem pianīniem, flīģeļiem un tāfelklavierēm ir roku darbs, tāpēc tas vien jau piešķir vērtību šiem krājuma materiāliem. Kā ar pirmo šādu darinājumu viņš iepazīstina ar Johana Paula Eka  reiz Rīgā gatavotajām klavierēm.

Ap 19. gadsimta vidu darināts arī cits flīģelis. Tas ir no  sarkankoka, pulēts un lakots, virs taustiņiem vijīgu ornamentu ielokā intarsijā veidots būvētāja vārds – „A.W. Jahn. Riga”. 

Elmārs Zemovičs šajā instrumentā ir atradis informāciju par Rīgas Vācu teātra repertuāru.  Te ir stāsts kā viena teātra afiša kalpojusi par klavieru detaļu.

Jozefa Tresselta klavieru būves uzņēmums līdz postošajam ugunsgrēkam 1910. gadā  bija zināms ar saviem augstvērtīgajiem instrumentiem tolaik visā Krievijas impērijā. „Tresselt” firmas darinājumi tika izstādīti arī 1901. gadā Esplanādē, rūpniecības un amatniecības izstādē par godu Rīgas 700. Gadadienai  un tur ieguva vairākas medaļas.

Nelielā ceļojuma noslēgumā mūzikas vēsturnieks Elmārs Zemovičs  aizved mani pie jokaina izskata klavierēm, kas izskatās kā  koka sintezators jeb pianīns ar nozāģētu  augšpusi. Tas ir Arvīda Kislinga roku darbs.